by Leonīds Ksanfomaliti bija ievērojams krievu planētu zinātnieks un astrofiziķis, kurš lielāko daļu sava darba veltīja Saules sistēmas planētu, īpaši Venēras, izpētei. Viņš strādāja Padomju Savienības Kosmosa pētniecības institūtā un bija viens no vadošajiem pētniekiem padomju Venēras misijās. Viens no viņa pretrunīgākajiem un plaši apspriestajiem pētījumiem bija saistīts ar iespējamiem dzīvības pierādījumiem uz Venēras virsmas.
Venēras izpēte un Venera-13 misija
Padomju Savienība bija pirmā valsts, kas veiksmīgi nosēdināja zondes uz Venēras virsmas. Kopš 1960. gadiem tika veikti vairāki lidojumi, taču visnozīmīgākā bija Venera-13 misija, kas 1982. gada 1. martā nosēdās uz Venēras virsmas un darbojās 127 minūtes. Tas bija ievērojams sasniegums, jo Venēras atmosfēra un virsma ir ārkārtīgi naidīga – temperatūra sasniedz aptuveni 457°C, bet atmosfēras spiediens ir aptuveni 90 reizes lielāks nekā uz Zemes.
Venera-13 uzņēma vairākus panorāmas attēlus, kas vēlāk tika analizēti dažādos pētījumos. Zonde nosūtīja arī datus par Venēras atmosfēru, virsmas ķīmisko sastāvu un skaņas ierakstus, kas palīdzēja labāk izprast planētas apstākļus.
Ksanfomaliti teorija par dzīvību uz Venēras
- gadā Ksanfomaliti publicēja pētījumu krievu zinātniskajā žurnālā Solar System Research, kurā viņš analizēja Venera-13 attēlus un apgalvoja, ka tajos redzamas struktūras, kas varētu būt dzīvas būtnes. Viņš identificēja trīs galvenos objektus:
- “Disks” – apaļš objekts, kas, šķiet, mainīja savu pozīciju vairākos attēlos.
- “Melnais plīvurs” – kustīgs veidojums, kas Ksanfomaliti ieskatā varēja būt dzīvs organisms vai tā ēna.
- “Skorpions” – objekts, kas līdzinājās posmkājim un, iespējams, pārvietojās starp kadriem.
Pēc Ksanfomaliti domām, šie objekti mainīja savu atrašanās vietu un formu, kas, viņaprāt, norādīja uz iespējamu dzīvības esamību Venēras ekstremālajos apstākļos.
Zinātniskā kopiena un skeptiskais skatījums
Lai gan Ksanfomaliti apgalvojumi piesaistīja lielu uzmanību, zinātniskā sabiedrība tos uzņēma ar skepsi. Daudzi pētnieki norādīja, ka attēlos redzamie objekti, visticamāk, ir:
- Zondes detaļas – piemēram, “disks” varēja būt kameras lēcas vāciņš, kas atdalījās pēc nolaišanās.
- Attēlu artefakti – iespējams, ka attēlos redzamie objekti radās kameras kvalitātes un attēlu apstrādes dēļ.
- Dabiskie vides apstākļi – spēcīgais vējš un augstā temperatūra varēja radīt ilūziju par kustību.
NASA un citi pētnieki norādīja, ka Venēras apstākļi padara jebkādas dzīvības iespējamību ļoti mazu. Zinātnieki uzskata, ka, lai arī mikroorganismi varētu pastāvēt Venēras atmosfēras augšējos slāņos, dzīvība uz virsmas, kur temperatūra ir pietiekami augsta, lai izkausētu svinu, šķiet maz ticama.
Jaunākie atklājumi un fosfīna hipotēze
- gadā zinātnieki paziņoja par fosfīna gāzes atklāšanu Venēras atmosfērā, kas daudziem šķita kā iespējamā bioloģiskās aktivitātes pazīme. Fosfīns uz Zemes parasti tiek ražots mikrobu darbības rezultātā. Šis atklājums atkal uzjundīja diskusijas par iespējamo dzīvību uz Venēras, lai gan vēlāk daži pētījumi šo secinājumu apšaubīja.
Noslēgums un nākotnes pētījumi
Lai gan Ksanfomaliti teorijas nav guvušas plašu atbalstu zinātniskajā sabiedrībā, tās turpina veicināt diskusijas par dzīvību ekstremālos apstākļos. Venēras izpēte turpinās, un nākotnē plānotas jaunas misijas, lai labāk izprastu šīs planētas noslēpumus.
Vai iespējama dzīvība uz Venēras? Līdz šim pierādījumu nav, taču turpmākie pētījumi var sniegt jaunu informāciju. Ksanfomaliti darbs, neskatoties uz kritiku, ir interesants piemērs tam, kā pat visradikālākās idejas var rosināt turpmākus pētījumus.
