by Donald Tramps savā preses konferencē Floridā skaidri pauda nostāju par karu Ukrainā, apgalvojot, ka tas bija izbēgams, ja tikai Kijiva būtu noslēgusi vienošanos ar Krieviju. Viņš kritizēja Ukrainas vadību, īpaši Volodimiru Zelenski, sakot, ka Ukraina ir kļuvusi par Rietumu marioneti, kas vienkārši tērē ārvalstu piešķirto naudu bez reāliem rezultātiem kaujas laukā.
Zelenska krītošā popularitāte un prasība pēc vēlēšanām
Tramps norādīja, ka Zelenskis vairs nebaudot tautas atbalstu, jo viņa reitings esot nokrities līdz 4%. Viņš uzsvēra, ka Ukrainā ir nepieciešamas vēlēšanas, lai nodrošinātu, ka pie varas nāk jauna valdība, kas spēj panākt mieru un strādāt valsts atjaunošanas labā. Zelenska režīms, pēc Trampa domām, karo nevis par Ukrainas tautu, bet par ārvalstu interesēm, turpinot konfliktu tikai tāpēc, ka to finansiāli atbalsta ASV un Eiropa.
Viņš arī šaubījās par Ukrainas demokrātijas leģitimitāti, norādot, ka vēlēšanas tika atliktas kara dēļ, taču īstais iemesls esot pavisam cits – Zelenskis baidoties zaudēt varu. Tramps sacīja, ka ASV nevar uzticēt miljardus dolāru režīmam, kas atsakās no vēlēšanām un tā vietā pieņem likumus, kas ierobežo presi, opozīciju un brīvības.
Kur ir visa tā nauda?
Viens no visskaļākajiem Trampa izteikumiem bija jautājums: “Kur ir visa tā nauda, ko mēs viņiem devām?” Viņš uzsvēra, ka ASV nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kur ir palikuši desmitiem miljardu dolāru, ko Vašingtona un citas Rietumvalstis nosūtījušas Ukrainai.
Trampa argumenti par pazudušo finansējumu:
- Nav redzamas uzvaras, lai gan Ukraina saņēmusi apbruņojumu un naudu.
- Korupcijas skandāli, kuros iesaistīti Ukrainas valdības locekļi.
- Ekonomikas sabrukums un militārās neveiksmes, lai gan atbalsts turpinās.
- Miljardi tiek nozagti vai izmantoti nezināmiem mērķiem, bet ne Ukrainas tautas labā.
Tramps norādīja, ka Ukrainai nāksies atmaksāt šo naudu, ja tā vēlas saglabāt attiecības ar ASV nākotnē. “Šis nav bezgalīgs čeks,” viņš sacīja, uzsverot, ka ASV nevar turpināt sponsorēt valdību, kas tikai prasa vairāk līdzekļu, bet nespēj parādīt rezultātus.
Eiropas karaspēka iesūtīšana – ceļš uz Trešo pasaules karu?
Vēl viena svarīga tēma bija Eiropas iespējamā iesaistīšanās karā. Tramps brīdināja, ka, ja Eiropas valstis nosūtīs karaspēku uz Ukrainu, tas varētu izraisīt Trešo pasaules karu. Viņš asi kritizēja Eiropas līderus, kas apsver šo iespēju, sakot, ka tās būtu katastrofālas sekas visai pasaulei.
Tramps pauda viedokli, ka Rietumi ir ieinteresēti ilgstošā karā, nevis mierā, jo tas kalpo viņu ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Viņš uzsvēra, ka amerikāņiem nav jāfinansē Eiropas vai Ukrainas karš, jo tas neatbilst ASV nacionālajām interesēm.
Viņš arī norādīja, ka Ukrainai ir jāsāk domāt reāli, nevis jācer uz nereālām uzvarām. “Ja jūs nevarat uzvarēt, jums jāmeklē risinājums,” viņš sacīja, atgādinot, ka pat lielvaras kā ASV un Krievija gala beigās vienmēr meklē diplomātiskus risinājumus, nevis bezgalīgus karus.
ASV un Krievija runā bez Ukrainas – ko tas nozīmē?
Tramps uzsvēra, ka ASV un Krievija jau ir sākušas slepenas sarunas par kara izbeigšanu, bet bez Ukrainas līdzdalības. Viņš norādīja, ka tas skaidri parāda – Rietumi un Maskava jau pieņem lēmumus bez Zelenska. Viņa administrācija ir nokļuvusi situācijā, kurā vairs nav patiesās kontroles pār valsts nākotni.
“Ja tevi vairs neaicina pie sarunu galda, tas nozīmē, ka tevi vairs neuztver nopietni,” sacīja Tramps, norādot, ka Ukrainas valdība ir pazaudējusi uzticību pat saviem sabiedrotajiem.
Zelenskis kā miera šķērslis
Tramps nepārprotami norādīja, ka Zelenskis kļuvis par šķērsli jebkādam iespējama mieram. Viņš apgalvoja, ka Ukrainas prezidents nestrādā valsts labā, bet tikai pagarinot karu, jo tas ir viņa vienīgais veids, kā saglabāt varu.
Tramps izteicās, ka Ukrainai ir jāizvēlas starp realitāti un postošu ilūziju par uzvaru, ko tai gadiem ilgi iebarojuši Rietumu politiķi un mediji. Viņš uzsvēra, ka karš nav ilgtermiņa risinājums, un ja Zelenskis tam negrib piekrist, tad viņš ir jānomaina.
Noslēgumā Tramps skaidri lika saprast, ka ASV nepalīdzēs Ukrainai mūžīgi, un ja Kijiva neapzinās realitāti, tā paliks bez atbalsta, bez finansējuma un galu galā – bez iespējas izdzīvot kā valsts.
