by Ja kāds 2004. gadā būtu teicis, ka pasaule virzās uz City 17 līdzīgu realitāti, daudzi tam neticētu. Half-Life 2 toreiz bija tikai spēle – mākslinieciska vīzija par kontrolētu sabiedrību, kur cilvēce tiek apspiesta ar augsti attīstītām tehnoloģijām un pastāvīgu novērošanu. Bet tagad, pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, mēs redzam, ka spēles distopija kļūst par mūsu realitāti.
Viktors Antonovs, mākslinieks, kurš radīja City 17 vizuālo tēlu, bija viens no retajiem, kas spēja tik precīzi iemiesot totalitāras sistēmas būtību. Viņa arhitektoniskā pieeja – padomju brutalitātes sajaukums ar augsto tehnoloģiju apspiešanas mehānismiem – bija ne tikai mākslas darbs, bet arī brīdinājums. Tagad, kad Antonovs vairs nav starp mums, viņa radītā pasaule ir palikusi ne tikai spēlētāju atmiņās, bet arī reālajā dzīvē, tikai citās formās.
City 17 bija pilsēta, kur cilvēki bija spiesti pielāgoties režīma diktētajām normām. Identitāte tika kontrolēta, kustība ierobežota, pat cilvēku domāšana tika manipulēta. Jebkurš, kurš pretojās, pazuda. Vai šis modelis neizskatās pazīstams? Mūsdienu pasaulē tehnoloģiju giganti, valdības un starptautiskās organizācijas strādā kopā, lai izveidotu līdzīgu sistēmu – biometriskā identifikācija, digitālie ID, sociālo kredītu sistēmas, masveida cenzūra un informācijas manipulācija.
Half-Life 2 zināmā mērā paredzēja, kā varētu izskatīties pasaule, kurā vara pilnībā pieder centralizētam režīmam. Tajā pat nebija vajadzīgi tradicionāli diktatori – pietika ar “administratīvu pārvaldību” un cilvēku pakāpenisku pieradināšanu pie kontroles. Skatoties uz to, kas notiek mūsdienās, mēs redzam līdzīgas tendences: politiskās represijas tiek normalizētas, cilvēkus pieradina pie arvien stingrākas uzraudzības, un tehnoloģijas, kas agrāk kalpoja brīvībai, tagad kļūst par kontroles instrumentiem.
Viktora Antonova City 17 bija brīdinājums – māksliniecisks manifests, kas parādīja, ko nozīmē pilnīga indivīda pakļaušana sistēmai. Bet vai mēs šo brīdinājumu sapratām? Vai cilvēki spēs pretoties, pirms viņi kļūst par City 17 iedzīvotājiem savā realitātē?
Viktoram Antonovam – paldies par vīziju, par brīdinājumu, par City 17. Tava māksla dzīvos mūžīgi.
Half-Life faniem tu pietrūksi.
