by Pēdējās desmitgadēs kosmosa izpēte ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas. No valdības kontrolētām programmām tā ir pārvērtusies par globālu sacensību, kurā iesaistījušās ne tikai valstis, bet arī privātie uzņēmumi. Lai gan ASV un Krievija vēsturiski ir bijušas konkurentes kosmosā, pieaug iespēja, ka tās varētu meklēt kopīgu ceļu uz nākotnes kolonizāciju.
Vēsturiski konkurenti – iespējamie partneri
Aukstā kara laikā ASV un PSRS sacentās par dominanci kosmosā. Pirmie panākumi piederēja padomju zinātniekiem – Sputnik 1 bija pirmais satelīts, Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Tomēr ASV atbildēja ar Apollo programmu, kas 1969. gadā ļāva pirmo reizi nosēdināt cilvēku uz Mēness.
Pēc PSRS sabrukuma sadarbība starp šīm valstīm kļuva ciešāka. Tika izveidota Starptautiskā kosmosa stacija (ISS), kuras būvniecībā piedalījās gan NASA, gan Roskosmos. Krievu raķešu dzinēji RD-180 tika izmantoti ASV raķešu flotē, un vairāk nekā 20 gadus amerikāņu astronauti lidoja uz ISS ar Krievijas Sojuz raķetēm.
Šī sadarbība pierādīja, ka neskatoties uz politiskajām domstarpībām, kopīgi projekti kosmosā ir iespējami un dod labumu abām pusēm.
Kāpēc sadarboties kosmosa kolonizācijā?
Šobrīd lielākās valstis un uzņēmumi virzās uz ilgtermiņa kolonizāciju kosmosā. NASA Artemis programma plāno atgriezt cilvēkus uz Mēness un izveidot pastāvīgu bāzi, kas kalpos kā tramplīns uz Marsu. SpaceX ar savu Starship raķeti attīsta sistēmu, kas ļautu transportēt cilvēkus un materiālus uz citiem planētu ķermeņiem.
No otras puses, Krievija cenšas atjaunot savu kosmosa industriju, kas pēdējās desmitgadēs ir stagnējusi. Roskosmos ir paziņojis par plāniem būvēt savu kosmosa staciju un sadarboties ar Ķīnu Mēness pētniecībā.
Ja ASV un Krievija apvienotu spēkus, tās varētu efektīvāk apvienot tehnoloģijas. ASV piedāvā inovatīvas tehnoloģijas un finansējumu, savukārt Krievijai ir uzticamas un pārbaudītas raķešu sistēmas. Šāda sadarbība ļautu samazināt izmaksas, jo abas valstis dalītos ar saviem resursiem un pieredzi. Tāpat apvienojot spēkus, cilvēce varētu ātrāk un efektīvāk izveidot pastāvīgas apmetnes uz Mēness un Marsa.
Politiskie šķēršļi un izaicinājumi
Lai gan sadarbība varētu nest lielus ieguvumus, šobrīd politiskā situācija starp ASV un Krieviju ir saspīlēta. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā daudzas ASV tehnoloģijas ir aizliegtas eksportam uz Krieviju, kas apgrūtina sadarbību kosmosā. Krievija arvien vairāk vēršas uz sadarbību ar Ķīnu kosmosā, kas var padarīt partnerību ar ASV mazāk iespējamu.
Turklāt ASV kosmosa industriju vada SpaceX, Blue Origin, Boeing, kamēr Krievijas industrija joprojām ir centralizēta un kontrolēta valdības līmenī. Tas nozīmē, ka ASV uzņēmumi ir daudz elastīgāki un attīstās straujāk nekā Krievijas valsts pārvaldītie projekti.
Nākotnes perspektīva
Lai gan pilna mēroga sadarbība starp ASV un Krieviju pašlaik šķiet sarežģīta, nākotnē tā var kļūt par nepieciešamību. Kosmosa kolonizācija prasīs milzīgus resursus un ilgtermiņa plānošanu, ko viena valsts viena pati var neizturēt.
Tāpēc iespējami vairāki scenāriji. Viens no tiem ir oficiāla valstu sadarbība, ja politiskā situācija mainās, ASV un Krievija varētu atjaunot kosmosa partnerību un veidot kopīgas misijas. Otrs scenārijs – privātu uzņēmumu sadarbība. Pat ja valdības nesadarbojas, iespējams, ka Krievijas un ASV privātie uzņēmumi izstrādās kopīgus projektus, īpaši ja Roskosmos privatizēs daļu no savas industrijas. Trešais variants ir konkurence ar sadarbības elementiem. Pat ja valstis tieši nesadarbosies, tās netieši izmantos viena otras attīstītās tehnoloģijas vai pieredzi, kā tas noticis agrāk.
Kosmosa kolonizācija ir pārāk liels izaicinājums, lai to veiktu viena valsts. Lai gan ASV un Krievijas politiskās attiecības ir sarežģītas, to vēsturiskā sadarbība kosmosā rāda, ka praktiskie ieguvumi bieži vien ir svarīgāki par politiskām domstarpībām.
Ja nākotnē šīs valstis noliks malā savas ģeopolitiskās nesaskaņas, iespējams, mēs redzēsim kopīgas misijas uz Marsu, kur amerikāņu inovācijas un krievu inženieru pieredze apvienosies, lai radītu jaunu cilvēces kolonizācijas laikmetu kosmosā.
