by Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izstāšanās no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ir jautājums, kas ik pa laikam parādās ASV politiskajā dienaskārtībā. Šī ideja ir īpaši populāra konservatīvo politiķu un nacionālistiski noskaņoto iedzīvotāju vidū, kas uzskata, ka ANO ierobežo ASV suverenitāti un liek valstij maksāt nesamērīgi lielas iemaksas par organizāciju, kuras lēmumi ne vienmēr atbilst ASV interesēm.
Lai ASV pilnībā izstātos no ANO, būtu nepieciešams ilgstošs un sarežģīts process, kas ietvertu juridiskus, finansiālus un diplomātiskus soļus. Šāds solis būtu bezprecedenta, jo ANO statūti neparedz skaidru izstāšanās mehānismu. Taču ASV jau iepriekš ir atteikusies no dalības vairākās ANO struktūrās, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomē, Pasaules Veselības organizācijā (PVO) un UNESCO.
Kāpēc ASV varētu vēlēties izstāties no ANO?
- Finansiālā slodze
ASV ir lielākais ANO budžeta finansētājs, kas veido aptuveni 22% no organizācijas kopējā budžeta un vēl lielākus maksājumus miera uzturēšanas operācijām. Daudzi politiķi ASV uzskata, ka šī summa ir pārāk liela un ka citas valstis neiegulda proporcionāli. Kritiķi arī norāda, ka ASV līdzekļi bieži tiek izmantoti programmās, kas neatbilst tās interesēm vai pat darbojas pret tās ārpolitikas mērķiem. - ANO neefektivitāte un korupcija
ASV politiķi un analītiķi jau gadiem ilgi kritizē ANO par birokrātiju, neefektīvu resursu pārvaldību un nespēju risināt globālas krīzes. Piemēram, tiek uzsvērts, ka ANO miera uzturētāji daudzās situācijās nav spējuši novērst konfliktus, un ka organizācija bieži tiek pārvaldīta ar politisku un ideoloģisku ievirzi, kas nav neitrāla. - ANO lēmumu neobjektivitāte
ASV bieži ir sūdzējusies, ka ANO struktūras, it īpaši Ģenerālā Asambleja un Cilvēktiesību padome, pieņem lēmumus, kas ir neobjektīvi pret Ameriku un tās sabiedrotajiem, it īpaši Izraēlu. ANO pieņemtās rezolūcijas nereti tiek interpretētas kā politiski motivētas un vērstas pret Rietumu valstīm. - ASV suverenitāte
Daži amerikāņu politiķi uzskata, ka dalība ANO ierobežo ASV tiesības pašai pieņemt lēmumus, jo tai jāievēro starptautiskās normas un līgumi, kas var neatbilst tās nacionālajām interesēm. Ir izskanējušas arī teorijas par to, ka ANO varētu kļūt par globālās pārvaldības struktūru, kas pakļautu valstis centrālai vadībai, kas nav demokrātiski ievēlēta.
Kā notiktu ASV izstāšanās no ANO?
ASV izstāšanās no ANO prasītu vairākus būtiskus soļus:
- Kongresa apstiprinājums
Izstāšanās būtu iespējama tikai tad, ja to apstiprinātu ASV Kongress. Tas nozīmētu likumprojekta izstrādi un pieņemšanu, kas noteiktu, kā un kad ASV pārtrauktu dalību ANO. - Diplomātiskā plānošana
ASV diplomātiem nāktos izstrādāt plānu, kā valstij turpināt darboties starptautiskajā arēnā bez ANO starpniecības. Tas ietvertu jaunu divpusējo un reģionālo alianses līgumu izstrādi, lai nodrošinātu, ka ASV nezaudē savu ietekmi pasaules politikā. - Finansiālo un juridisko jautājumu risināšana
Tā kā ANO statūti nesniedz skaidru mehānismu dalībvalstu izstāšanās gadījumā, ASV būtu jāvienojas par savu finansiālo un juridisko saistību izbeigšanu. Tas varētu ietvert sarunas par neapmaksātiem ieguldījumiem un līgumiem, kā arī ANO īpašuma (piemēram, Ņujorkas galvenās mītnes) izmantošanu.
Kādas būtu ASV izstāšanās sekas?
Ja ASV izstātos no ANO, tam būtu plašas sekas, gan pozitīvas, gan negatīvas.
Pozitīvās sekas:
- ASV ietaupītu miljardus dolāru gadā, ko citādi tērētu ANO budžetā un programmās.
- ASV varētu vairāk koncentrēties uz divpusējām aliansēm un reģionālām sadarbības organizācijām, kas varētu būt efektīvākas un vairāk pielāgotas tās interesēm.
- ASV vairs nebūtu jāievēro ANO lēmumi, kas ierobežo tās darbības, piemēram, sankciju politika, militārās operācijas vai klimata līgumi.
Negatīvās sekas:
- ASV zaudētu tiešu ietekmi uz ANO lēmumiem, ieskaitot Drošības padomes veto tiesības.
- Citas valstis varētu palielināt savu ietekmi uz starptautiskās kārtības veidošanu, iespējams, par labu Ķīnai un Krievijai.
- Globālās sadarbības trūkums varētu apgrūtināt ASV cīņu pret starptautisko terorismu, klimata pārmaiņām un citiem globāliem izaicinājumiem.
- ASV diplomātiskās attiecības ar sabiedrotajiem varētu pasliktināties, jo daudzas Rietumu valstis augstu vērtē ANO kā globālās sadarbības mehānismu.
Vai ASV tiešām varētu pilnībā izstāties no ANO?
Lai gan ASV vairākas reizes ir pārtraukušas dalību atsevišķās ANO organizācijās, pilnīga izstāšanās no ANO būtu ārkārtējs solis. Lai tas notiktu, būtu nepieciešama plaša politiskā griba un Kongresa atbalsts, kas šobrīd šķiet maz ticams, jo daudzos gadījumos ANO struktūras tomēr tiek izmantotas ASV ārpolitikas mērķu sasniegšanai.
Turklāt, pat ja ASV formāli izstātos no ANO, tās ietekme pasaulē neizbēgami samazinātos, jo citas lielvaras izmantotu šo iespēju, lai pārņemtu vadību globālo jautājumu risināšanā.
Šobrīd ASV politika attiecībā uz ANO svārstās atkarībā no administrācijas – konservatīvie prezidenti (piemēram, Donalds Tramps) mēdz samazināt ANO finansējumu un atsaukt dalību dažās organizācijās, kamēr liberālie prezidenti (piemēram, Džo Baidens) cenšas atjaunot ciešāku sadarbību.
Līdz ar to ASV pilnīga izstāšanās no ANO paliek tikai hipotētiska iespēja, kas gan var kļūt reālāka, ja politiskā situācija valstī krasi mainīsies.
