by Šodien Vācijā notiek pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas tiek uzskatītas par izšķirošām valsts turpmākajam politiskajam un ekonomiskajam kursam. Vēlēšanas tika izsludinātas pēc valdošās koalīcijas sabrukuma, kas radīja nestabilitāti un palielināja sabiedrības neapmierinātību ar esošo valdību. Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti no pulksten 8:00 līdz 18:00 pēc vietējā laika, un tiek lēsts, ka piedalīties varētu aptuveni 59 miljoni balsstiesīgo pilsoņu.
Sabiedrības noskaņojums un galvenie jautājumi
Vācijas sabiedrība ir sašķelta, un šajās vēlēšanās to atspoguļo arvien lielākā atbalsta plaisa starp tradicionālajām partijām un jauniem, radikālākiem spēkiem. Valdošās partijas, īpaši SPD, piedzīvo ievērojamu vēlētāju uzticības kritumu, kas ir saistīts ar ekonomikas lejupslīdi, augošu inflāciju un valdības nespēju efektīvi risināt migrācijas politiku. Šīs problēmas ir likušas daudziem vēlētājiem meklēt alternatīvas konservatīvākos vai pat galēji labējos politiskajos spēkos.
Ekonomikas stagnācija ir viens no galvenajiem vēlēšanu jautājumiem. Pēdējos gados Vācijas rūpniecība ir piedzīvojusi lejupslīdi, enerģētikas cenas ir palielinājušās, un uzņēmumu slēgšana ir kļuvusi par ikdienas realitāti. Daudzi vēlētāji ir neapmierināti ar valdības enerģētikas politiku, kas pēc Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanas un kodolenerģijas atcelšanas ir radījusi enerģētisko nestabilitāti.
Migrācijas jautājums ir vēl viena būtiska tēma, kas sadala sabiedrību. Lai gan daļa vēlētāju uzskata, ka Vācija ir atbildīga par patvēruma meklētāju uzņemšanu, pieaug konservatīvi un galēji labēji noskaņotu cilvēku skaits, kuri pieprasa stingrākus imigrācijas ierobežojumus. AfD ir veiksmīgi izmantojusi šo neapmierinātību, solot stingrāku robežkontroli un pat atsevišķu imigrācijas programmu pārskatīšanu.
Galvenie politiskie spēki un iespējamie scenāriji
Šajās vēlēšanās tiek prognozēta Kristīgo demokrātu savienības (CDU) uzvara ar 28–32% balsu, taču tas, visticamāk, nebūs pietiekami, lai izveidotu valdību bez koalīcijas. CDU vadītājs Frīdrihs Mercs ir paudis vēlmi atjaunot ekonomisko stabilitāti un reformēt enerģētikas politiku, bet viņa partija līdz šim ir izvairījusies no radikāliem solījumiem, kas varētu atbaidīt mērenos vēlētājus.
Galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) šajās vēlēšanās varētu sasniegt rekordlielu atbalstu – aptuveni 20%. Šī partija ir guvusi panākumus, apelējot pie vēlētāju neapmierinātības ar valsts ekonomikas un migrācijas politiku. Tomēr AfD paliek izolēta politiskajā vidē, jo tradicionālās partijas atsakās sadarboties ar to koalīcijas veidošanā. Tas nozīmē, ka, lai gan partija varētu iegūt lielu vietu skaitu parlamentā, tās ietekme uz valdības veidošanu var būt ierobežota.
Līdzšinējā valdošā partija – Sociāldemokrātiskā partija (SPD) – piedzīvo smagu kritumu, un tās atbalsts svārstās ap 14–16%. Tas varētu būt viens no sliktākajiem rezultātiem partijas vēsturē. Kanclers Olafs Šolcs pēdējos gados ir bijis politiski vājāks nekā viņa priekšgājēja Angela Merkele, un viņa koalīcija ar zaļajiem un liberāļiem ir izrādījusies neefektīva daudzo krīžu pārvarēšanā.
Zaļo partija un Brīvo demokrātu partija (FDP) varētu saglabāt mērenu ietekmi, bet tām, visticamāk, nebūs izšķirošas lomas, izņemot gadījumus, ja CDU centīsies veidot koalīciju ar šiem spēkiem.
Eiropas un starptautiskā ietekme
Šo vēlēšanu rezultāti būtiski ietekmēs ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas politiku. Ja CDU veidos valdību, sagaidāma mēreni konservatīva politika ar uzsvaru uz ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Tas varētu radīt lielāku sadarbību ar Franciju un ES institūcijām, bet arī nozīmēt stingrāku migrācijas politiku un iespējamu Vācijas enerģētikas stratēģijas maiņu.
Ja AfD iegūs lielāku ietekmi, Eiropas Savienībā varētu rasties spriedze, jo partija atbalsta protekcionismu un skeptisku attieksmi pret ES regulām. Tas varētu radīt pretrunas ar Briseli un vājināt Vācijas līdzšinējo nostāju kā vienu no ES integrācijas līderiem.
ASV un NATO arī seko šīm vēlēšanām ar interesi, jo Vācija ir būtisks sabiedrotais Ukrainas atbalstam. Ja jaunā valdība samazinās militāro atbalstu vai mainīs savu pozīciju attiecībā uz Krieviju, tas varētu mainīt spēku līdzsvaru Eiropā un NATO stratēģijā.
Ko sagaidīt pēc vēlēšanām?
Neatkarīgi no rezultātiem, šīs vēlēšanas radīs jaunu politisko realitāti Vācijā. Ja CDU un tās sabiedrotie izveidos valdību, varam sagaidīt mēreni konservatīvu politiku ar ekonomiskām reformām un mērenu migrācijas politikas pielāgošanu. Ja SPD spēs noturēt kādu ietekmi, tad Vācijas politika, visticamāk, turpinās esošo sociālās un klimata politikas kursu, bet ar mazāku ietekmi.
Lielākais jautājums paliek AfD ietekme – vai šī partija kļūs par vadošo opozīcijas spēku un kā tas ietekmēs Vācijas demokrātisko sistēmu.
Jebkurā gadījumā šīs vēlēšanas iezīmē pagrieziena punktu, kurā Vācija mēģina atrast jaunu politisko līdzsvaru ekonomisko un sociālo izaicinājumu laikā.
