by Eiropa (Jupitera mēness) ir viens no interesantākajiem un noslēpumainākajiem objektiem Saules sistēmā. Tā ir ceturtais lielākais Jupitera mēness, un tas ir zināms galvenokārt ar savu potenciālu dzīvības attīstībai un izpētes misijām.
1. Pamati un fiziskās īpašības:
- Izmērs un struktūra: Eiropa ir aptuveni 3 100 kilometru diametrā, kas ir tikai nedaudz mazāka par Mēnesi. Tā ir akmeņaina, bet tās virsmu sedz biezs ledus slānis.
- Ledus virsma: Eiropas virsmā ir milzīgas plaisas un šķeltne, kas liek domāt, ka virsmas slānis ir daļēji elastīgs un ka ledus kustas. Tās virsmas struktūras liecina, ka zem tās varētu slēpties ūdens okeāns, kas būtu 20 līdz 30 kilometru biezumā.
2. Ūdens un okeāns:
- Zemledus okeāns: Astronomi uzskata, ka zem ledus virsmas atrodas šķidrs ūdens okeāns, kas ir ļoti dziļš – iespējams, pat līdz 100 kilometriem dziļš. Šis okeāns padara Eiropu par vienu no galvenajiem kandidātiem dzīvības meklējumiem ārpus Zemes.
- Ūdens un dzīvība: Ūdens klātbūtne, kā arī iespējami ķīmiskie apstākļi, kas nepieciešami dzīvībai, ir padarījuši Eiropu par lielu zinātnisko interesi. Ir ticams, ka šajā okeānā varētu būt dzīvības pazīmes, jo, ja pastāv siltums no Jupitera gravitācijas mijiedarbības ar Eiropu, tas varētu uzturēt ūdeni šķidrā stāvoklī.
3. Misijas un izpēte:
- Galileo un Hubble teleskops: Pirmais, kas pamanīja iespēju, ka uz Eiropas varētu būt šķidrs ūdens, bija NASA Galileo misija 1995. līdz 2003. gadam. Turpmākie novērojumi, izmantojot Hubble teleskopu, palīdzēja apstiprināt ledus un iespējamo okeāna klātbūtni.
- Europa Clipper misija: NASA plāno nosūtīt misiju, sauktu par Europa Clipper, uz Eiropu, lai detalizēti izpētītu tās virsmu, okeānu un potenciālo dzīvību. Misija ir ieplānota 2024. gada oktobrī. Misijas galvenie uzdevumi būs:
- Izpētīt Eiropas virsmu un tās ledus struktūras.
- Analizēt magnētiskos laukus un to mijiedarbību ar Jupitera gravitācijas lauku.
- Izpētīt zemledus okeānu un meklēt pazīmes dzīvības attīstībai.
- Veikt ķīmisko sastāvu analīzi, lai noskaidrotu, vai Eiropā ir nepieciešamie organiskie savienojumi dzīvībai.
Misija ir ļoti nozīmīga, jo tā dos pirmās tiešās atbildes par Eiropas dzīvotspēju un varētu atklāt vēl nezināmus aspektus par dzīvību ārpus Zemes.
4. Iespējamie apstākļi dzīvībai:
- Siltuma avoti: Daži pētnieki uzskata, ka Eiropā varētu būt hidrotermālās atveres – līdzīgas tām, kas atrodas Zemes dziļumos. Šādas atveres uz Zemes nodrošina siltumu un ķīmiskos elementus dzīvībai, un tas varētu būt arī iespējams Eiropā.
- Organiskie savienojumi: Līdzīgi kā uz Zemes, arī uz Eiropas varētu būt nepieciešamie organiskie savienojumi, kas ir būtiski dzīvības attīstībai. Tomēr šie savienojumi vēl nav atrasti, un to meklēšana būs viena no galvenajām misijas prioritātēm.
5. Nākotnes izpēte un nozīme:
Eiropas izpēte varētu sniegt atbildes uz dažiem no lielākajiem jautājumiem par dzīvību Saules sistēmā, īpaši jautājumiem, kas saistīti ar dzīvības iespējamību uz citiem pasaules ķermeņiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropa ir kļuvusi par galveno mērķi nākamajām kosmiskajām misijām, un tās izpēte varētu mainīt mūsu izpratni par dzīvību un tās izcelšanos.
