by Pašaizdegšanās jeb spontāna cilvēka aizdegšanās (angliski: spontaneous human combustion, SHC) ir parādība, kurā cilvēks it kā aizdegas un sadeg bez ārēja uguns avota. Šis fenomens ir ārkārtīgi reti dokumentēts un apvīts ar noslēpumiem. Ir vairāki gadījumi vēsturē, kur cilvēki it kā ir sadeguši līdz pelniem, bet apkārtējie objekti palikuši gandrīz neskarti.
Iespējamie izskaidrojumi:
- “Dakts efekts” (Wick effect) – Viens no populārākajiem zinātniskajiem skaidrojumiem. Tas norāda, ka cilvēka ķermenis var kļūt par pašuzturīgu sadegšanas avotu, ja apģērbs vai āda aizdegas no neliela liesmas avota (piemēram, cigaretes). Tauku slānis darbojas kā degviela, bet apģērbs – kā dakts, līdzīgi kā svecei.
- Metabolisma un ķīmisko reakciju anomālijas – Daži pētnieki uzskata, ka noteiktas vielmaiņas problēmas vai ķīmiskās reakcijas organismā var radīt viegli uzliesmojošas gāzes (piemēram, metānu), kas var spontāni aizdegties.
- Elektriskie un magnētiskie lauki – Daži mistiķi un paranormālo fenomenu pētnieki pieļauj iespēju, ka spēcīgi elektromagnētiskie lauki vai nezināmi enerģijas avoti var izraisīt spontānu aizdegšanos.
- Ārēja aizdegšanās ar neskaidru izcelsmi – Kritiķi uzskata, ka šie gadījumi patiesībā vienmēr ir izskaidrojami ar ārējiem faktoriem (sveces, cigaretes, gāzes noplūdes), bet apstākļi padara to izskatīgu pēc “noslēpumainas” pašaizdegšanās.
Zināmākie gadījumi:
- Mary Reeser (1951, ASV, Florida) – Viņas ķermenis tika atrasts gandrīz pilnībā sadedzis, izņemot kāju, bet apkārtējās mēbeles bija gandrīz neskartas.
- John Irving Bentley (1966, ASV, Pensilvānija) – 92 gadus vecs vīrietis, kura ķermenis tika atrasts gandrīz pilnībā pelnos, bet vienīgais sadedzinātais objekts istabā bija viņa staigāšanas spieķis.
Vai tā ir īsta parādība?
Zinātne nav apstiprinājusi pašaizdegšanos kā reālu fenomenu, jo visos gadījumos var atrast loģiskus skaidrojumus. Tomēr šie gadījumi turpina mulsināt un radīt diskusijas.
