by Ķīnā darbojas pasaulē lielākās biotehnoloģiju laboratorijas, kas jau gadiem veic klonēšanas eksperimentus rūpnieciskā mērogā. Oficiāli cilvēku klonēšana tiek noliegta, tomēr tehnoloģijas, kas to ļauj īstenot, pastāv un tiek attīstītas aiz slēgtām durvīm. Pēdējo gadu laikā ģenētiskie eksperimenti ar cilvēka DNS ir pierādījuši, ka zinātniskās robežas tiek mērķtiecīgi pārkāptas, neskatoties uz starptautiskajiem ētikas standartiem.
Ķīnas militārie pētījumi var ietvert cilvēku ģenētisko modifikāciju, lai radītu fiziski un intelektuāli pārākus indivīdus, kuri spēj izturēt ekstremālus apstākļus un efektīvāk izpildīt uzdevumus. Šādu eksperimentu pastāvēšana tiek noklusēta, lai izvairītos no starptautiska sašutuma un nevēlamas uzmanības.
Ir spekulācijas par slepenām laboratorijām, kurās tiek audzēti klonēti cilvēki vai speciāli radīti orgānu donori, kas tiek izmantoti medicīniskiem un militāriem mērķiem. Tehnoloģiskās attīstības temps Ķīnā rāda, ka cilvēku klonēšana varētu būt realitāte, pat ja to neatzīst publiski. Mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju apvienošana var pavērt ceļu pilnīgi jaunam cilvēka attīstības posmam, kurā indivīdi tiek radīti ar iepriekš noteiktām īpašībām un spējām.
Klonēšanu iespējams izmantot kā stratēģisku un politisku rīku, radot kontrolētus, ieprogrammētus cilvēkus ar precīzi definētām lojalitātes un uzvedības īpašībām. Ķīna var kalpot kā izmēģinājumu poligons nākotnes ģenētiskajai inženierijai, kurā globālās elites testē jaunās tehnoloģijas, apejot Rietumu uzliktos normatīvos ierobežojumus.
