by Otrā pasaules kara beigas iezīmēja jaunu laikmetu – aukstā kara sākumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību. Lai gan oficiāli militārās darbības bija beigušās, abas lielvaras aktīvi meklēja veidus, kā nodrošināt savu stratēģisko pārsvaru, un Antarktīda kļuva par vienu no potenciālajiem reģioniem, kurā šī cīņa varētu norisināties.
Šajā laikā Antarktīda bija lielā mērā neizpētīts un neapgūts kontinents. Lai gan agrākās ekspedīcijas, tostarp vācu ekspedīcija Neuschwabenland 1938.-1939. gadā, jau bija kartējušas dažas teritorijas, lielākā daļa kontinenta palika noslēpumā tīta. ASV Jūras kara flote izstrādāja Operāciju Highjump, kas bija lielākā jebkad veiktā militārā misija uz Antarktīdu. Oficiālais mērķis bija izpēte, militārās tehnikas pārbaude un zinātniskie eksperimenti, taču daudzi uzskata, ka aiz šīs ekspedīcijas slēpās arī slepeni militāri un stratēģiski nolūki.
Ekspedīcijas sagatavošana un dalībnieki
Vadība un stratēģiskie mērķi
Ekspedīciju vadīja admirālis Ričards E. Bērds (Richard E. Byrd), kurš jau iepriekš bija piedalījies vairākās Antarktīdas ekspedīcijās. Viņa uzdevums bija vadīt gaisa izlūkošanu, kamēr kopējo militāro operāciju pārraudzīja admirālis Ričards H. Kruzens (Richard H. Cruzen).
ASV Jūras kara flote operācijai sagatavoja 13 kuģus, vairāk nekā 4700 cilvēkus un plašu aviācijas floti. Tas bija milzīgs uzņēmums, un tam tika piešķirts ievērojams finansējums.
Ekspedīcijas sastāvs
Ekspedīcijas flotē bija dažāda veida kuģi, kas nodrošināja gan transportu, gan atbalstu:
- USS Mount Olympus – ekspedīcijas flagmanis
- USS Philippine Sea – aviācijas atbalsts
- USS Sennet – zemūdene, kas paredzēta dziļūdens izlūkošanai
- USS Pine Island – hidroplānu atbalsta kuģis
- USS Currituck – hidroplānu bāzes kuģis
- USS Yancey un USS Merrick – kravas un apgādes kuģi
- Leduslauži un citi kuģi, kas nodrošināja operācijas loģistiku
Līdztekus kuģiem ekspedīcijā tika iesaistītas vairākas Douglas R4D Skytrain (militārā C-47 versija) lidmašīnas, kuras tika aprīkotas ar slēpēm, lai tās varētu nolaisties uz ledus.
Operācijas norise
Ierašanās Antarktīdā un bāzes izveide
Ekspedīcija sāka ceļu 1946. gada 26. augustā, un tās mērķis bija izveidot bāzi “Little America IV” uz Rietumantarktīdas ledus vairoga, netālu no Rosa šelfa ledāja. Šī bāze bija stratēģiski izvietota, lai varētu efektīvi veikt gaisa izlūkošanu un loģistikas operācijas.
Ekspedīcija ātri saskārās ar izaicinājumiem – Antarktīdas bargie laikapstākļi un neparedzamie ledāji apgrūtināja pārvietošanos un loģistiku. Neskatoties uz to, amerikāņiem izdevās izveidot stabilu operāciju centru.
Gaisa izlūkošana un kartēšana
Operācijas laikā tika veikti vairāk nekā 25 000 jūdžu (40 000 km) gaisa izlūkošanas lidojumi, kuru laikā tika uzņemtas aptuveni 70 000 fotogrāfijas. Šīs kartēšanas misijas bija vienas no pirmajām plašajām sistemātiskajām Antarktīdas izpētes operācijām.
Tomēr viena no lidmašīnām avarēja, un trīs apkalpes locekļi gāja bojā. Tas bija vienīgais zināmais ekspedīcijas letālais incidents.
Neparasti notikumi un konspirācijas teorijas
Lai gan operācija oficiāli bija zinātniska un militāra, tās pēkšņā izbeigšana 1947. gada februārī, sešus mēnešus pirms plānotā termiņa, izraisīja daudz spekulāciju. Starp populārākajām teorijām ir:
- Nacistu slepenā bāze Neuschwabenland: Saskaņā ar dažām teorijām, ASV ekspedīcija mēģināja atrast un iznīcināt slepenu vācu bāzi, kuru 1938. gadā Antarktīdā it kā bija izveidojuši nacisti. Daži uzskata, ka pēc Otrā pasaules kara tur varēja būt patvērums nacistu elites locekļiem.
- NLO un nezināmi lidojoši objekti: Daži avoti apgalvo, ka ASV spēki saskārās ar tehnoloģijām, kas pārspēja viņu militārās spējas, un tāpēc ekspedīcija tika steigšus pārtraukta. Ričarda Bērda izteikumi pēc ekspedīcijas, kuros viņš minēja “gaisa spēkus, kas var pārvietoties no pola uz polu milzīgā ātrumā”, bieži tiek minēti kā pierādījums citplanētiešu klātbūtnei.
- Slepena militārā tehnoloģija: Ir spekulācijas, ka ASV izmantoja ekspedīciju, lai pārbaudītu slepenus ieročus un aviācijas tehnoloģijas, kas vēlāk tika izmantotas aukstā kara laikā.
Rezultāti un nozīme
Lai gan operācija beidzās agrāk nekā plānots, tā deva ievērojamu ieguldījumu Antarktīdas izpētē:
- Izveidotas detalizētas kartes par vairākām teritorijām, kas iepriekš bija nezināmas.
- Pārbaudīta militārā tehnika ekstremālos apstākļos.
- Nostiprināta ASV stratēģiskā klātbūtne Antarktīdā.
- Ekspedīcija veicināja starptautiskas diskusijas, kas 1959. gadā noveda pie Antarktīdas līguma, kas aizliedza militāras darbības kontinentā.
Admirālis Ričards Bērds vēlāk atgriezās Antarktīdā 1955. gadā Operācijas Deep Freeze ietvaros, kas vēl vairāk nostiprināja ASV klātbūtni reģionā.
Operācija Highjump bija lielākā militārā ekspedīcija uz Antarktīdu, un tās patiesie mērķi joprojām ir diskusiju objekts. Lai gan oficiāli tā bija izpētes un zinātniskā misija, tās pēkšņā pārtraukšana, kā arī spekulācijas par nacistu bāzēm un nezināmiem lidojošiem objektiem ir radījušas daudzus mītus un teorijas.
Ja vēlies vēl detalizētāku informāciju, dod ziņu!
