by Pasaules vēsturē kodolieroči ir tikuši pielietoti tikai divas reizes – Hirosimā un Nagasaki 1945. gadā. Kopš tā laika, neraugoties uz vairākiem aukstā kara un pēcaukstā kara periodiem, kuros spriedze sasniedza bīstamus līmeņus, kodoltrieciens nekad nav bijis īstenots. Taču tas nenozīmē, ka šāda iespēja ir izslēgta. Gluži pretēji – ģeopolitiskie konflikti, pieaugošā spriedze starp lielvarām un neprognozējami līderi var palielināt risku, ka kodolieroči atkal tiks izmantoti.
Kādi ir galvenie scenāriji, kas varētu novest pie atombumbas pielietošanas?
1. Pilna mēroga karš starp lielvarām
Lielākā kodolkara iespējamība pastāv, ja tiešā militārā konfrontācijā nonāktu ASV un NATO pret Krieviju vai Ķīnu. Šobrīd pasaules spriedzes punkti ir Ukrainā un Klusā okeāna reģionā ap Taivānu. Ja kāda no lielvarām justos, ka zaudē konfliktu, un pastāvētu eksistenciāls apdraudējums tās valstiskumam vai režīmam, kodoltrieciens varētu tikt izmantots kā pēdējais līdzeklis.
2. Reģionāls konflikts ar kodolvalsti
Konflikti, kuros iesaistītas kodolvalstis, piemēram, Indija un Pakistāna vai Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja/ASV, vienmēr ir potenciāli bīstami. Pakistāna un Indija jau ir vairākkārt karojušas, un abu valstu militārajās doktrīnās ir kodolieroču izmantošanas iespēja. Ziemeļkoreja ir draudējusi izmantot kodolieročus, ja tā jutīsies apdraudēta. Izcēlies militārs konflikts varētu eskalēties līdz kodolieroču izmantošanai.
3. Nevalstisku grupējumu uzbrukums (terorisms)
Lai gan lielākajām valstīm ir stingra kodolieroču drošības sistēma, pastāv risks, ka nevalstiski grupējumi varētu iegūt kodolmateriālus un izveidot tā saukto “netīro bumbu” (ierīci, kas izplata radioaktīvus materiālus bez kodolsprādziena). Piemēram, ja teroristu organizācija, piemēram, “Al-Qaeda” vai ISIS, iegūtu šādus materiālus, tā varētu mēģināt tos izmantot kā masu iznīcināšanas ieroci pret Rietumiem.
4. Tehniska kļūda vai nejaušība
Pasaulē jau ir bijuši vairāki incidenti, kad kodoltrieciens tika gandrīz izsaukts kļūdas dēļ. Aukstā kara laikā PSRS un ASV vairākkārt saņēma nepatiesus brīdinājumus par ienākošiem kodolraķešu triecieniem. Slavenākais gadījums notika 1983. gadā, kad padomju virsnieks Staņislavs Petrovs atteicās aktivizēt prettriecienu pēc kļūdainas raķešu brīdinājuma sistēmas signāla. Ja viņš būtu pieņēmis citu lēmumu, pasaulē varēja izcelties pilna mēroga kodolkarš.
5. Kodolšantāža un eskalācijas risks
Dažkārt kodolieroči tiek izmantoti nevis fiziski, bet kā politiskās šantāžas rīks. Krievija jau ir izmantojusi kodolieroču draudus savā karā pret Ukrainu, mēģinot atturēt Rietumus no iejaukšanās. Ja šāda retorika kļūs arvien agresīvāka un kāda valsts uzskatīs, ka draudi netiek ņemti nopietni, tā varētu pieņemt lēmumu par “demonstratīvu” kodoltriecienu – piemēram, pret neapdzīvotu teritoriju vai ierobežotu militāro objektu. Tas varētu izraisīt neparedzamu eskalāciju.
Vai cilvēce var novērst kodolkara draudus?
Lai gan globālās kodolieroču kontroles sistēmas, piemēram, Līgums par kodolieroču neizplatīšanu (NPT) un citi starptautiskie nolīgumi, palīdz mazināt riskus, tie nespēj pilnībā izslēgt iespēju, ka kodolieroči tiks pielietoti. Valstu līderu neprognozējamība, reģionālie konflikti un tehniskās kļūdas vienmēr paliek kā potenciāli draudi.
Vai pasaulē tuvojas brīdis, kad kodoltrieciens kļūs neizbēgams? Šobrīd situācija ir nestabila, bet cilvēces nākotne joprojām ir atkarīga no valstu lēmumiem, diplomātijas un spējas izvairīties no fatālām kļūdām.
Ko tu domā – vai pasaule spēj saglabāt kodolieroču “miera statusu”, vai arī mēs tuvojamies brīdim, kad kāds no šiem scenārijiem piepildīsies?
