by Eiropas Savienība ir sākusi vērienīgu militāro mobilizāciju, plānojot līdz pat 800 miljardu eiro ieguldījumu aizsardzībā. Tas nozīmē ne tikai rekordlielus aizsardzības tēriņus, bet arī jaunu stratēģisku pieeju, kas paredz palielināt ieroču ražošanu, uzlabot aizsardzības industriju un stiprināt militāro sadarbību starp ES valstīm. Vienlaikus tas rada bažas, vai šāda rīcība neievilks Eiropu globālā militārā konfliktā, kas varētu izvērsties par Trešo pasaules karu.
Kāpēc Eiropa militarizējas?
Šāds solis tiek skaidrots ar vairākiem faktoriem:
- ASV iesaistes mazināšanās – Eiropas līderi bažījas, ka nākotnē ASV varētu samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā, īpaši, ja pie varas nāktu mazāk proeiropeiska valdība. Tas rada nepieciešamību palielināt Eiropas pašas aizsardzības spējas.
- Karš Ukrainā – Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis ir palielinājušas ieroču ražošanu un piegādi Kijivai. Daļa no jaunajiem ES aizsardzības fondiem ir paredzēta tieši militārajai palīdzībai Ukrainai, taču tas nozīmē arī lielākus draudus, ka Krievija varētu vērsties pret ES.
- Stratēģiskā autonomija – ES vēlas kļūt mazāk atkarīga no NATO un attīstīt savas neatkarīgas aizsardzības struktūras, kas nozīmē gan kolektīvus ieroču iepirkumus, gan pašu Eiropas armijas izveidi nākotnē.
- Pieaugošā globālā nestabilitāte – Konfrontācija starp Rietumiem un Austrumiem pastiprinās ne tikai Eiropā, bet arī Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Tas rada jaunas drošības problēmas, kam Eiropa cenšas gatavoties.
Eiropas militārā ekonomika
Jaunais ES plāns paredz būtiskas pārmaiņas ekonomikas struktūrā, ievērojami palielinot militāro industriju. Plānots, ka:
- Dalībvalstis varēs pārsniegt budžeta deficīta ierobežojumus, lai vairāk tērētu aizsardzībai, radot 650 miljardu eiro papildu fiskālo telpu.
- Tiks izsniegti 150 miljardu eiro aizdevumi aizsardzības nozarei, veicinot ātrāku ieroču ražošanu un inovācijas.
- Eiropas Investīciju banka mainīs noteikumus, lai varētu sniegt finansējumu militārajiem uzņēmumiem, kas iepriekš bija ierobežots.
- Tiks veicināta privātā sektora iesaiste aizsardzības industrijā, piesaistot uzņēmumus un investorus militārās ekonomikas attīstībai.
Šī politika faktiski veido jaunu kara ekonomikas modeli, kur militārā rūpniecība kļūst par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.
Vai Eiropa gatavojas karam?
Ja raugāmies uz vēsturi, līdzīgas masveida militarizācijas programmas 20. gadsimtā noveda pie pasaules kariem. Lielbritānija un Francija pirms Pirmā pasaules kara uzsāka intensīvu ieroču ražošanu, savukārt starpkaru periodā Vācija veidoja savu militāro ekonomiku, kas noveda pie Otrā pasaules kara.
Mūsdienās ES bruņošanās programma rada līdzīgu situāciju:
- Militārie tēriņi pieaug bez ierobežojumiem – Aizsardzības izdevumi kļūst par galveno valdību prioritāti, izspiežot citus izdevumus.
- Palielinās konfrontācija ar Krieviju – Krievija jau ir brīdinājusi, ka Eiropas militarizācija var tikt uztverta kā agresīvs solis.
- Militāro bloku nostiprināšanās – ES aizsardzības politika kļūst arvien tuvāka NATO, kas palielina Rietumu un Austrumu sadursmes risku.
- Militārās ekonomikas risks – Kad militārā rūpniecība kļūst par ekonomikas pamatu, valstis ir motivētas turpināt konfliktus, lai saglabātu pieprasījumu pēc ieročiem.
Vai tas ved uz Trešo pasaules karu?
Pašlaik ES militārās iniciatīvas vēl nav tieša kara pasludināšana, bet tās rada bīstamu dinamiku, kas var novest pie globāla konflikta. Ja Eiropa turpinās militarizāciju un pieaugs saspīlējums ar Krieviju un citām lielvarām, tad iespēja, ka neliels konflikts pāraugs Trešajā pasaules karā, kļūst arvien reālāka.
Jautājums paliek atklāts: vai Eiropa patiesi aizsargājas, vai tomēr gatavojas karam? Un cik ilgi nepieciešams, lai aizsardzības pasākumi pārvērstos par aktīvu militāru konfrontāciju?
