by Vēsturiski ASV tiek uzskatīta par demokrātijas simbolu, kur jebkurš pilsonis ar pietiekamu gribu un atbalstu var kļūt par prezidentu. Taču ģenealoģiskie pētījumi atklāj, ka gandrīz visi ASV prezidenti ir savstarpēji radniecīgi un savu ciltskoku var izsekot līdz Anglijas karalim Džonam Bezzemniekam (King John of England, 1166–1216). Šis fakts rada jautājumus par to, vai ASV patiešām ir demokrātija vai arī prezidenta amats paliek noteiktās elites ģimenēs.
1. Bridžetas Anetes pētījums (2012)
- gadā 12 gadus veca skolniece Bridžeta Anete no Kalifornijas nolēma izpētīt ASV prezidentu ciltskoku kā skolas projektu. Pēc mēnešiem ilga darba, pētot dokumentus un genealogijas datus, viņa atklāja pārsteidzošu faktu: 42 no 43 ASV prezidentiem ir savstarpēji radniecīgi un visi (izņemot Martinu van Būrenu) ir tieši saistīti ar Anglijas karali Džonu Bezzemnieku.
Ko nozīmē šis atklājums?
- Karalis Džons Bezzemnieks bija slavens ar Magna Carta parakstīšanu 1215. gadā, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem likumiem Rietumu pasaules demokrātijas attīstībā.
- ASV prezidents tiek izvēlēts vēlēšanās, bet, ja lielākā daļa no viņiem nāk no vienas ģenealoģiskas līnijas, rodas jautājums, vai vēlēšanu rezultāti ir patiesi demokrātiski.
- Vēsturiski elitāras ģimenes cenšas saglabāt varu, un šis pētījums varētu liecināt, ka ASV politika ir vairāk aristokrātiska nekā tiek oficiāli atzīts.
2. ASV politiskās dinastijas: vara tiek nodota ģimenē?
Lai gan ASV likumīgi neeksistē monarhija, politiskās dinastijas liecina, ka noteiktas ģimenes saglabā kontroli pār valsts vadību.
Lielākās ASV politiskās dinastijas:
- Bušu ģimene:
- Džordžs H. V. Bušs (41. prezidents, 1989–1993)
- Džordžs V. Bušs (43. prezidents, 2001–2009)
- Džebs Bušs (bijušais Floridas gubernators un prezidenta kandidāts 2016. gadā)
- Rūzveltu ģimene:
- Teodors Rūzvelts (26. prezidents, 1901–1909)
- Franklins D. Rūzvelts (32. prezidents, 1933–1945)
- Adamsu ģimene:
- Džons Adams (2. prezidents, 1797–1801)
- Džons Kvinsijs Adams (6. prezidents, 1825–1829)
- Klintonu ģimene:
- Bils Klintons (42. prezidents, 1993–2001)
- Hilarija Klintone (bijusī valsts sekretāre un 2016. gada prezidenta kandidāte)
Šīs ģimenes veido slēgtu politisko eliti, kurā vara tiek nodota no paaudzes paaudzē, līdzīgi kā monarhijās.
3. Vai ASV patiešām ir demokrātija?
Ja prezidenta amats tiek nodots no vienas ģimenes locekļa citam, tas rada jautājumus par vēlētāju izvēles brīvību. Vai demokrātija ASV ir tikai ilūzija?
Pastāv vairākas teorijas:
- “Izvēle” starp iepriekš atlasītiem kandidātiem – Demokrātiskās vēlēšanas var būt tikai formālas, jo galvenie kandidāti bieži nāk no tām pašām elitārajām aprindām.
- “Ēnu valdība” un elites kontrole – Daži uzskata, ka noteiktas ģimenes un korporācijas patiesībā kontrolē ASV politiku, neļaujot citiem iekļūt varas struktūrās.
- Dabas likums vai konspirācija? – Ir iespējams, ka radniecība ir statistikas nejaušība, jo daudzi agrīnie amerikāņi bija britu izcelsmes, tomēr elites dominance ir pārāk acīmredzama, lai to ignorētu.
4. Kāpēc tas ir svarīgi?
Ja politiskā vara ASV tiek nodota slēgtā ģimeņu lokā, tas nozīmē, ka parasts pilsonis praktiski nevar kļūt par prezidentu bez atbilstošiem sakariem un atbalsta no elites.
Mēs redzam, ka:
- Demokrātijas princips tiek apdraudēts, ja amats paliek elitāro dzimtu rokās.
- Liela daļa vēlētāju nezina par šo informāciju, jo plašsaziņas līdzekļi reti to apspriež.
- Ja cilvēki neapzinās varas mehānismus, viņi nevar tos mainīt.
Vai ASV ir slēpta aristokrātija?
ASV politiskā vēsture liecina, ka prezidenta amats ne vienmēr ir atvērts visiem, bet bieži saglabājas šaurā elites lokā.
Vēl joprojām paliek neatbildēts jautājums – vai ASV ir demokrātija, vai arī tā ir slēpta aristokrātija, kur vara tiek nodota no vienas elites ģimenes citai?
