by Zinātnei vajadzētu būt cilvēces attīstības dzinējspēkam – objektīvai patiesības meklētājai. Tomēr visā vēsturē noteiktas zinātnes jomas ir apspiestas, noslēptas vai aizliegtas. Kāpēc? Kurš izlemj, ko drīkst un ko nedrīkst pētīt? Un kā tas ietekmē cilvēces nākotni?
Senās civilizācijas un pazudušās zināšanas
Oficiālā vēsture bieži pasniedz cilvēces progresu kā pakāpenisku un lineāru attīstību. Tomēr ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka senās civilizācijas zināja un spēja daudz vairāk, nekā mēs pieņemam.
- Antikitēras mehānisms – mehāniskais dators no Senās Grieķijas, kas bija tūkstošiem gadu priekšā savam laikam. Tā sarežģītība liek uzdot jautājumu: kā šāds mehānisms varēja pastāvēt laikā, kad, kā uzskata vēsturnieki, mehānika nebija attīstīta šādā līmenī?
- Eģiptiešu akmens apstrādes tehnoloģijas – precizitāte, ar kādu tika būvētas piramīdas un citas struktūras, pārspēj pat mūsdienu metodes. Kā Senās Ēģiptes civilizācija varēja panākt tik augstu precizitāti, izmantojot primitīvus instrumentus?
- Nikola Teslas izgudrojumi – viņa pētījumi par bezvadu enerģiju tika apzināti apspiesti, jo apdraudēja enerģētikas un finanšu industriju monopolu. Ja Teslas tehnoloģijas tiktu īstenotas, cilvēce varētu izmantot neierobežotu un bezmaksas enerģiju, kas pilnībā izmainītu pasaules ekonomisko kārtību.
Farmācijas un medicīnas cenzūra
Medicīnai vajadzētu būt zinātnei, kas kalpo cilvēka veselībai, taču farmācijas industrijas intereses bieži nosaka, kuras ārstēšanas metodes tiek attīstītas un kuras tiek ignorētas vai aizliegtas.
- Aizliegtās ārstēšanas metodes – daudzos gadījumos dabiskas vielas, kas varētu būt efektīvākas un drošākas, tiek ignorētas, jo tās nav iespējams patentēt. Tā rezultātā farmācijas industrija tās nefinansē un nepieļauj to iekļaušanu oficiālajā medicīnā.
- Vēža ārstēšana – dažādi zinātnieki ir piedāvājuši alternatīvas terapijas vēža ārstēšanai, taču bieži vien viņi tiek apklusināti vai diskreditēti. Pētījumi, kas parāda neķīmijterapijas metožu efektivitāti, reti tiek publicēti galvenajos medicīnas žurnālos.
- Covid-19 un vakcīnu drošība – jebkura diskusija par vakcīnu blaknēm vai ilgtermiņa sekām tika apspiesta. Sociālie tīkli un mediji cenzēja informāciju, kas neatbilda oficiālajam naratīvam, pat ja to pauda kvalificēti zinātnieki un ārsti.
Ekonomiskā un enerģētiskā zinātne
Ekonomikas un enerģētikas sistēmas balstās uz kontrolētu zinātni, kas nodrošina varas līdzsvara saglabāšanu un globālās elites kontroli pār resursiem.
- Brīvā enerģija – vairākas reizes vēsturē izgudrotāji ir centušies attīstīt neierobežotas enerģijas avotus, taču šie izgudrojumi vai nu ir izgaisuši, vai izgudrotāji tikuši diskreditēti. Lielie enerģētikas uzņēmumi nav ieinteresēti zaudēt savu ietekmi un ienākumus.
- Kriptovalūtas un finanšu kontrole – decentralizētas valūtas, piemēram, Bitcoin, apdraud esošo banku sistēmu, jo tās dod cilvēkiem iespēju izvairīties no centrālās bankas regulējumiem. Tāpēc valstis arvien vairāk cenšas tās ierobežot vai aizliegt, vienlaikus ieviešot savas digitālās valūtas ar pilnīgu kontroli pār darījumiem.
Cenzūra un zinātnes monopols
Lielās korporācijas, valdības un pat akadēmiskās institūcijas nosaka, kāda informācija tiek izplatīta. Zinātniskie pētījumi tiek finansēti tikai tad, ja tie atbilst valdošajām interesēm, savukārt atklājumi, kas apdraud esošās struktūras, tiek pasludināti par pseidozinātni vai sazvērestības teorijām.
Kāpēc zinātne tiek apspiesta?
- Varas un kontroles saglabāšana – ja cilvēcei būtu pieejama neierobežota enerģija, alternatīva medicīna un neatkarīga finanšu sistēma, globālās elites ietekme tiktu būtiski samazināta.
- Peļņas intereses – lielie uzņēmumi pelna triljonus, pateicoties atkarībai no esošās sistēmas – vai tā būtu farmācija, enerģētika vai finanšu sektors.
- Sociālā inženierija – sabiedrība tiek mērķtiecīgi vadīta noteiktā virzienā, un brīvā zinātne apdraudētu šo procesu.
Vai zinātne tiešām ir brīva? Vai patiesība tiek apzināti apslēpta? Tie, kas kontrolē zināšanas, kontrolē pasauli.
