by Pēdējā laikā ir pastiprinājušās diskusijas par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iespējamo izstāšanos no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO). Šīs debates ietekmē gan iekšpolitiskie, gan ārpolitiskie faktori.
Prezidenta Trampa nostāja
ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis vēlmi mainīt līdzšinējo sadarbības modeli ar NATO, dodot priekšroku tām alianses dalībvalstīm, kas palielina savus aizsardzības izdevumus. Viņš norādījis, ka ASV varētu pārskatīt savu dalību NATO, ja citas dalībvalstis nesasniegs noteikto aizsardzības izdevumu līmeni.
Sabiedrības un ekspertu reakcija
Sabiedrības viedokļi par iespējamo izstāšanos no NATO ir dalīti. Daži uzskata, ka NATO ir novecojusi un ka ASV būtu jākoncentrējas uz iekšzemes jautājumiem. Citi brīdina, ka izstāšanās varētu vājināt Rietumu spēju atturēt Krieviju no agresijas un radīt nestabilitāti Eiropā.
Īlona Maska atbalsts izstāšanās idejai
Tehnoloģiju uzņēmējs Īlons Masks publiski paudis atbalstu idejai par ASV izstāšanos no NATO, pārpublicējot sociālajā tīklā “X” (iepriekš “Twitter”) aicinājumu izstāties no NATO un ANO ar komentāru “Es piekrītu”.
Džona Boltona viedoklis
Bijušais Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons uzskata, ka, turpinot pašreizējo kursu, ASV formālā izstāšanās no NATO ir tikai laika jautājums. Viņš norāda, ka Trampa rīcība jau ir nodarījusi ievērojamu kaitējumu alianses vienotībai.
Eiropas reakcija
Eiropas līderi ir izteikuši bažas par iespējamo ASV izstāšanos no NATO, uzsverot, ka tas varētu apdraudēt Eiropas drošību, īpaši ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tiek apsvērta nepieciešamība palielināt militāros izdevumus un stiprināt Eiropas aizsardzības spējas.
Lai gan debates par ASV lomu NATO turpinās, jebkurš lēmums par izstāšanos būtu sarežģīts un prasītu ilgstošu likumdošanas procesu. Līdz šim neviena dalībvalsts nav izstājusies no NATO, un šāds precedents vēl nepastāv.
