by Aukstā kara laikā ASV un PSRS centās atrast veidus, kā stratēģiski izvietot kodolieročus, lai tie būtu droši no pretinieka triecieniem un spētu ātri reaģēt uz iespējamu uzbrukumu. Viena no visradikālākajām idejām bija slepena kodolraķešu bāze zem Grenlandes ledus. Šis projekts, kas tika nosaukts par “Project Iceworm”, oficiāli tika pasniegts kā zinātniska misija, bet patiesībā tam bija militārs mērķis.
1. Projekta sākums – kāpēc Grenlandes ledus?
- gadā ASV Armijas inženieru korpuss un Pentagons sāka slepenu pētījumu par iespēju izbūvēt kodolraķešu bāzi zem ledus. Grenlande tika izvēlēta vairāku iemeslu dēļ. Tā atradās ģeogrāfiski tuvu PSRS, nodrošinot iespēju palaist vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kas varētu sasniegt stratēģiskos mērķus mazāk nekā 20 minūšu laikā. Turklāt biezā ledus sega nodrošināja dabisku aizsardzību, padarot bāzi grūti atklājamu no izlūkošanas satelītiem un lidmašīnām.
ASV nolēma pārbaudīt tehnoloģijas, kas ļautu darboties zem ledus ekstremālos apstākļos. Lai slēptu projekta patieso militāro būtību, tika uzsākta eksperimentālas bāzes izbūve, kas oficiāli tika pasniegta kā zinātniskais pētījums par dzīvi Arktikā.
2. “Camp Century” – slepenā zemledus pilsēta
- gadā ASV sāka veidot “Camp Century”, kas kalpoja kā izmēģinājumu poligons nākotnes kodolraķešu izvietošanai.
Šī bāze tika veidota kā plaša tuneļu sistēma, kas aptvēra vairāk nekā trīs kilometru garumu un tika izveidota, izmantojot īpašas mašīnas, kas varēja iegriezt tuneļus ledū. Tajā atradās dzīvojamās telpas, laboratorijas, ēdnīca, slimnīca un dažādas palīgtelpas. Lai nodrošinātu elektrību un siltumu, bāzē tika uzstādīts kodolreaktors PM-2A. Šis reaktors bija viens no pirmajiem pārvietojamajiem kodolreaktoriem, kas tika izmantots šādos apstākļos, un tas darbojās no 1960. līdz 1964. gadam, kad tika demontēts.
Lai gan sākotnēji bāze funkcionēja, zinātnieki atklāja būtisku problēmu – Grenlandes ledus nav stabils, bet lēnām kustas. Tuneļi sāka deformēties, un pēc dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka ilgstoša darbība šādos apstākļos nav iespējama.
3. Kodolraķešu plāni un “Iceworm” patiesā misija
Patiesais plāns bija izvietot līdz 600 vidēja darbības rādiusa kodolraķetes, kas atrastos dažādos tuneļos zem ledus un varētu tikt pārvietotas, lai pretinieks nevarētu tās viegli iznīcināt. Šāds izvietojums sniegtu ASV milzīgu stratēģisko priekšrocību, jo PSRS būtu grūti izsekot un iznīcināt šīs raķetes pirms uzbrukuma.
Tomēr projekta gaitā tika atklātas vairākas nepārvaramas problēmas. Ledus kustība izraisīja tuneļu deformācijas, padarot ilgtermiņa kodolieroču izvietošanu neiespējamu. Turklāt PSRS kļuva arvien aktīvāka Arktikas reģionā un palielināja izlūkošanas operācijas, kas nozīmēja, ka ASV slepenā darbība varētu tikt atklāta.
- gadā ASV slepeni pameta projektu, izveda kodolreaktoru, bet atstāja dažādus bīstamus atkritumus, tostarp ķīmiskās vielas un radioaktīvus materiālus.
4. Ilgtermiņa sekas – ekoloģiska katastrofa?
ASV plānoja, ka “Camp Century” un tās atkritumi paliks iesaldēti uz visiem laikiem. Tomēr klimata pārmaiņas ir mainījušas situāciju. Grenlandes ledus sega kūst arvien straujāk, un zinātnieki brīdina, ka tuvāko gadu desmitu laikā var atbrīvoties toksiskie atkritumi, kas atrodas zem ledus.
Pētījumi rāda, ka bāzes teritorijā ir atstātas radioaktīvās degvielas paliekas, dīzeļdegviela un ķīmiskie piesārņotāji. Ja ledus turpinās kust, šie piesārņotāji var nonākt okeānā, izraisot nopietnas ekoloģiskās problēmas.
Dānijas un Grenlandes pašpārvaldes iestādes ir aicinājušas ASV uzņemties atbildību par piesārņojumu un veikt attīrīšanas darbus, tomēr ASV pagaidām nav sniegusi konkrētu atbildi par turpmākajiem pasākumiem.
5. “Project Iceworm” vēsturiskā nozīme
Šis projekts ir viens no visradikālākajiem un slepenākajiem ASV kodolbruņošanās eksperimentiem. Tas pierādīja, ka ASV bija gatava izmantot pat ekstremālus risinājumus, lai iegūtu stratēģisku pārākumu pār PSRS.
Projekts arī parāda, kā Aukstā kara laikā tika veikti riski, kas varēja radīt ilgtermiņa ekoloģiskas un diplomātiskas sekas. “Project Iceworm” ir spilgts piemērs tam, kā politiskā un militārā konkurence Aukstā kara laikā noveda pie slepeniem eksperimentiem, kuru sekas var izjust vēl pēc daudziem gadiem.
