by Mūsdienu medicīnā notiek būtiskas pārmaiņas, ko veicina jaunas tehnoloģijas, kas ļauj ārstēt slimības ar minimālu iejaukšanos. Viens no izcilākajiem piemēriem ir Džona Adlera izgudrojumi – CyberKnife un ZAP-X – revolucionāras sistēmas, kas izmanto precīzus staru kūļus, lai iznīcinātu vēža šūnas bez ķirurģiskas iejaukšanās.
No nejaušas tikšanās līdz liktenīgam stāstam
Žurnāliste un režisore Džinhua Jana nejauši satiek Džonu Adleru lidmašīnā uz Pekinu. Sākumā viņa neatpazīst savu sēdvietas biedru, bet sarunas gaitā atklāj, ka viņš ir tas pats Harvardas absolvents un neiroķirurgs, ar kuru viņa pirmo reizi iepazinās 1991. gadā. Šī nejaušā tikšanās kļūst par sākumpunktu dziļākai izpratnei par medicīnas nākotni un zinātnieka neatlaidību.
CyberKnife un ZAP-X – precīza mērķēšana uz vēža šūnām
Adlera radītā CyberKnife sistēma ir robotizēta staru terapijas metode, kas izmanto precīzi fokusētus starus, lai iznīcinātu audzējus, neskarot apkārtējos veselīgos audus. Šī metode ir pilnīgi neinvazīva, nesāpīga un neprasa ilgu atlabšanas periodu.
Viņa jaunākais izgudrojums, ZAP-X, ir vēl specializētāka ierīce smadzeņu audzēju ārstēšanai. Šī tehnoloģija balstās uz to, ka vēža šūnām ir atšķirīgas elektromagnētiskās frekvences nekā veselajām šūnām, un ZAP-X tās precīzi atrod un iznīcina. Tas ļauj izvairīties no tradicionālajām operācijām, kurās nepieciešama galvaskausa atvēršana.
2016. gada ASV valdības slepenie atklājumi
Nav noslēpums, ka veselības un zinātnes jomā pastāv daudzas tehnoloģijas, kas tiek slēptas no sabiedrības, iespējams, lai saglabātu farmācijas industrijas peļņu un esošo medicīnas sistēmu. 2016. gadā Donalds Tramps deva rīkojumu atslepenot noteiktas tehnoloģijas, kas varētu izārstēt daudzas slimības, tostarp vēzi.
Šīs atklāsmes liek domāt, ka jau gadiem pastāv metodes, kas varētu uzlabot vai pat pilnībā mainīt slimību ārstēšanu, taču dažādu interešu dēļ tās nav pieejamas plašākai sabiedrībai.
Džona Adlera darbs ir tikai viens piemērs tam, kā zinātnieki un inženieri attīsta neinvazīvas un efektīvas ārstēšanas metodes, kas varētu kļūt par normu, ja medicīnas nozare būtu atvērtāka progresam un pacienta labklājībai, nevis peļņas interesēm.
Bagātība un sabiedrības atbildība
Džons Adlers uzsver, ka medicīnā galvenais nav peļņa, bet gan pacientu glābšana. Viņš kritizē mūsdienu investoru un lielo uzņēmumu tendenci prioritizēt ātru peļņu, nevis ilgtermiņa inovācijas, kas varētu glābt dzīvības. Tomēr Foxconn dibinātājs Terijs Gou ir viens no retajiem, kas atbalsta medicīnas attīstību, finansējot ZAP-X izstrādi.
Adlers uzsver, ka šādu tehnoloģiju ieviešana prasa laiku, jo tās apdraud tradicionālās medicīnas metodes un esošo ārstniecības sistēmu, kas bieži pretojas izmaiņām.
Medicīnas un humānisma savienojums
Tikšanās laikā Džinhua Jana saprot, ka īstie varoņi nav tie, kas iznīcina ienaidniekus, bet gan tie, kas glābj dzīvības. Džona Adlera darbs ir piemērs tam, kā tehnoloģijas, zināšanas un neatlaidība var izmainīt pasauli.
Viņš pats atzīst, ka šis ceļš ir bijis grūts – sākotnēji viņš saņēma daudz atteikumu, cieta finansiālas neveiksmes un tika pat izsmiets par saviem sapņiem. Taču viņa gribasspēks, pacietība un ticība savam darbam ļāva viņam sasniegt mērķi un radīt tehnoloģiju, kas varētu glābt miljoniem dzīvību.
Džona Adlera stāsts mums atgādina, ka patiesā bagātība nav mērāma naudā, bet spējā mainīt un uzlabot pasauli. Viņa izgudrojumi pierāda, ka zinātne un humānisms var iet roku rokā, un ka nākotnē vēža ārstēšana var kļūt pilnīgi neinvazīva, pateicoties tehnoloģijām, kas mērķtiecīgi iznīcina tikai slimās šūnas, atstājot veselās neskartas.
Vienlaikus Trampa lēmums atslepenot medicīnas tehnoloģijas liecina, ka sabiedrībai varētu būt pieejamas pat vēl efektīvākas ārstēšanas metodes, kas varētu mainīt veidu, kā mēs cīnāmies ar slimībām. Ja sabiedrība prasīs atklātību un piekļuvi šīm tehnoloģijām, medicīnas pasaule varētu piedzīvot revolūciju, kurā slimības, kuras reiz tika uzskatītas par neārstējamām, varētu kļūt pagātne.
Šī ir vēstījuma būtība: zinātne, kas balstīta uz cilvēcību, spēj radīt patiesu revolūciju medicīnā.
