by Jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir cieši saistīts ar BlackRock, pasaules lielāko aktīvu pārvaldītāju, kas kontrolē vairāk nekā 10 triljonus dolāru un būtiski ietekmē globālās ekonomikas virzību. Tas nozīmē, ka pie varas Vācijā nonācis cilvēks, kurš nāk nevis no tradicionālās politikas, bet no finanšu elites, kur peļņa un tirgus manipulācijas vienmēr ir pirmajā vietā.
Kas ir BlackRock un kāpēc tas ir svarīgi?
BlackRock ir ne tikai pasaules lielākais investīciju fonds, bet arī viens no lielākajiem spēlētājiem ietekmes pārvaldībā. Tas investē gandrīz visās lielākajās korporācijās – no Google, Apple un Microsoft līdz Pfizer, ExxonMobil un JPMorgan Chase. BlackRock ar savu tehnoloģiju Aladdin analizē un kontrolē globālos finanšu tirgus, tādējādi tam ir iespēja manipulēt ne tikai akciju cenām, bet arī valstu ekonomikām.
Ja valsts vadītājs ir nācis no šādas organizācijas, rodas jautājums – kur patiesībā slēpjas viņa lojalitāte? Vai viņš kalpos Vācijas tautai, vai arī globālajām korporācijām, kuru galvenais mērķis ir kapitāla uzkrāšana?
Korporatīvā vara pār valsti
Korporācijas nav valstis. Tām nav nacionālu interešu, nav atbildības pret sabiedrību, un to vienīgais mērķis ir maksimizēt peļņu. Atšķirībā no valdībām, kas vismaz teorētiski atbild vēlētājiem, korporācijas atbild tikai saviem akcionāriem. Ja valsts vadību pārņem cilvēks ar šādu domāšanas veidu, tad politiskie lēmumi tiek pieņemti nevis sabiedrības labklājībai, bet gan finanšu tirgus interesēm.
Piemērs tam jau ir redzams daudzās rietumvalstīs, kur korporācijas spiež uz deregulāciju, nodokļu atvieglojumiem lielajiem uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu privatizāciju. Tas nozīmē, ka sociālā aizsardzība samazinās, bet korporatīvie peļņas rādītāji turpina augt.
Kādas sekas sagaida Vāciju?
Ja pie varas nonāk cilvēks no BlackRock, sagaidāms, ka viņš turpinās politikā ieviest korporatīvās domāšanas modeli. Ko tas nozīmē?
- Finanšu deregulācija: Mercs, būdams konservatīvs ekonomists, visticamāk, atbalstīs vēl lielāku finanšu tirgus liberalizāciju, kas dos priekšrocības lielajiem spēlētājiem, bet var radīt krīzes riskus.
- Sociālo programmu samazināšana: Korporatīvi domājošiem politiķiem sociālā aizsardzība šķiet nevajadzīga izšķērdība. Var sagaidīt tādus pasākumus kā pensiju reformu, veselības aprūpes privatizāciju un mazāku valsts iesaisti ekonomikā.
- Ekonomikas orientācija uz globālo kapitālu: Mercs ir Eiropas Savienības integrācijas atbalstītājs, bet viņa fons finanšu sektorā nozīmē, ka viņš skatīsies uz Eiropu kā uz tirgu, nevis kā uz valstu kopumu ar sociālām un politiskām vajadzībām. Tas nozīmē, ka vāciešu intereses var tikt pakārtotas globālo investoru interesēm.
- Saiknes ar ASV finanšu eliti: BlackRock cieši sadarbojas ar ASV valdību un Federālo Rezervju sistēmu, kas nozīmē, ka Mercs varētu būt vairāk pakļauts amerikāņu ekonomiskajai ietekmei, nevis Vācijas nacionālajām interesēm.
Vai demokrātija vēl eksistē?
Kad valsts vadītājs nāk no finanšu elites, demokrātija kļūst par fasādi. Vēlētāji balso, bet patiesos lēmumus pieņem tie, kuri kontrolē kapitālu. Šāda tendence nav jauna – korporatīvā vara jau gadiem dominē ASV politikā, un tagad tas pats modelis tiek pārnests uz Eiropu.
Vai Mercs aizstāvēs vāciešu tiesības un intereses, vai arī nodrošinās, ka BlackRock un citas globālās korporācijas turpina gūt milzu peļņu uz parasto cilvēku rēķina? Šis ir jautājums, uz kuru vāciešiem būs jārod atbilde jau tuvākajā nākotnē.
