by Saskaņā ar diplomātiskiem avotiem Briselē NATO saskaras ar pieaugošu spiedienu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tiek ziņots, ka Vašingtona nevēlas, lai Ukraina tiktu oficiāli uzaicināta piedalīties nākamajā NATO samitā.
Samits paredzēts Ankarā, un diskusijas par uzaicināto valstu sarakstu jau izraisījušas spriedzi alianses iekšienē.
ASV pozīcija
ASV administrācija uzskata, ka NATO galvenajam fokusam jābūt dalībvalstu kolektīvajai aizsardzībai, nevis partneru formālai iesaistei augstākā līmeņa politiskajās diskusijās. Tiek argumentēts, ka samitam jākoncentrējas uz alianses iekšējiem drošības jautājumiem un militāro koordināciju.
Šāda pieeja iezīmē iespējamu stratēģisku maiņu NATO ārpolitikā.
Eiropas valstu reakcija
Daļa Eiropas dalībvalstu uzskata, ka Ukrainas klātbūtne NATO samitā ir svarīgs politisks signāls par atbalstu un vienotību. Ukraina pēdējos gados ir kļuvusi par centrālo drošības jautājumu Eiropā, un tās neiesaistīšana varētu radīt jaunas diplomātiskas diskusijas.
Tomēr oficiāls lēmums vēl nav pieņemts, jo NATO darbība balstās uz visu dalībvalstu vienprātību.
Ko tas nozīmē NATO nākotnei?
Ja Ukraina patiešām netiks uzaicināta uz samitu, tas varētu signalizēt par plašāku NATO stratēģijas pārskatīšanu. Alianse varētu vairāk koncentrēties uz iekšējo drošības stiprināšanu un mazāk uz partneru paplašināšanu.
Tuvākajās nedēļās gaidāmas intensīvas diplomātiskas sarunas, kas noteiks gan samita formātu, gan NATO turpmāko politisko virzienu.
