by 2025.gada 19. jūnijā Izraēla veica triecienu Irānas Arakas smagā ūdens kodolreaktoram. Lai gan šoreiz reaktors bija neaktīvs un radiācijas noplūde nenotika, šādi uzbrukumi kodolobjektiem rada milzīgu risku ne tikai konkrētam reģionam, bet visai cilvēcei.
Kāpēc kodolobjekti ir bīstami?
Kodolreaktori un ar tiem saistītās rūpnīcas satur radioaktīvus materiālus, kas avārijas vai uzbrukuma gadījumā var nokļūt vidē un radīt ilgstošu piesārņojumu. Pat viens trieciens aktīvam reaktoram var izraisīt katastrofu, līdzīgu Černobiļas vai Fukušimas avārijām, kad radioaktīvais mākonis izplatās tūkstošiem kilometru tālu, apdraudot miljoniem cilvēku, dabu un ekonomiku.
Arakas reaktors šoreiz bija neaktīvs
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) apstiprināja, ka trieciena brīdī Arakas reaktors bija tukšs – tajā nebija kodoldegvielas vai radioaktīvo materiālu. Tāpēc šajā gadījumā radiācijas piesārņojums netika konstatēts. Tas bija iespējams tikai pateicoties iepriekšējai pārbūvei un starptautiskai kontrolei.
Ko šis notikums māca pasaulei?
Šis uzbrukums atgādina, cik trausla ir drošība reģionos, kur atrodas kodolobjekti un ir militāra spriedze. Ikviens trieciens kodolobjektam ir ne tikai lokāls, bet arī globāls risks, kas var apdraudēt miljoniem cilvēku veselību, vidi un pat pasaules ekonomiku.
Kopsavilkums
- Šoreiz katastrofa nenotika tikai tāpēc, ka reaktors bija neaktīvs.
- Triecieni aktīviem kodolreaktoriem var izraisīt radiācijas katastrofu visai cilvēcei.
- Pasaulei jāapzinās, ka militāra darbība ap kodolobjektiem ir nepieļaujama un prasa maksimālu starptautisku kontroli.
