by Jautājums par dzīvību ārpus Zemes jau desmitgadēm nodarbina gan zinātniekus, gan sabiedrību. Mūsdienās pētnieki arvien vairāk koncentrējas nevis uz attīstītām civilizācijām, bet gan uz daudz reālāku iespēju – mikroorganismu eksistenci citās planētās. Šajā kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta Marsam, kas tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajām vietām dzīvības meklējumos Saules sistēmā.
Kāpēc meklē tieši mikrobus?
Uz Zemes pirmās dzīvības formas bija vienkārši mikroorganismi, kas radās pirms vairāk nekā 3,5 miljardiem gadu. Tie spēja pielāgoties ekstremāliem apstākļiem – augstai radiācijai, temperatūras svārstībām un skābekļa trūkumam. Līdzīgi apstākļi kādreiz valdīja arī uz Marsa.
Ja dzīvība uz šīs planētas jebkad ir pastāvējusi, tā, visticamāk, bija mikrobu līmenī. Tieši šādas vienkāršas dzīvības formas varētu atstāt saglabājamas ķīmiskas vai ģeoloģiskas pēdas iežos.
Senais Marss – planēta ar ūdeni
Ģeoloģiskie dati liecina, ka agrīnais Marss būtiski atšķīrās no mūsdienu aukstās un sausās vides. Pastāv pierādījumi, ka senatnē tur bija:
- šķidrs ūdens,
- upes un ezeri,
- biezāka atmosfēra,
- siltāks klimats.
Nogulumieži, kas veidojušies seno ūdenstilpju vietās, tiek uzskatīti par galvenajiem kandidātiem iespējamo dzīvības pēdu saglabāšanai.
Kā tiek meklētas dzīvības pazīmes?
Marsa izpētes misijas koncentrējas uz biosignatūrām – pazīmēm, kas varētu liecināt par bioloģisku aktivitāti pagātnē. Tiek analizēti:
- organiskie savienojumi iežos,
- minerāli, kas veidojušies ūdens klātbūtnē,
- mikroskopiskas struktūras nogulumiežos,
- metāna koncentrācijas svārstības atmosfērā.
Metāns ir īpaši interesants, jo uz Zemes to bieži rada bioloģiski procesi. Marsā novērotas periodiskas metāna svārstības, taču to izcelsme joprojām nav pilnībā noskaidrota.
Paraugu atgāde un nākotnes izpēte
Plānots, ka nākotnē Marsa iežu paraugi tiks nogādāti uz Zemi detalizētai laboratoriskai analīzei. Tas ļaus izmantot daudz precīzākas tehnoloģijas nekā tās, kas pieejamas roveros uz pašas planētas virsmas.
Ja tiks konstatētas pārliecinošas mikrobiālas struktūras vai ķīmiskas biosignatūras, tas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem atklājumiem cilvēces vēsturē.
Ko tas nozīmētu cilvēcei?
Ārpuszemes mikrobu atklāšana pierādītu, ka dzīvība nav unikāla Zemes parādība. Tas būtiski mainītu mūsu izpratni par evolūciju, bioloģiju un vietu Visumā. Pat ja dzīvība uz Marsa izrādītos tikai pagātnes fenomens, tas apliecinātu, ka Visums spēj radīt dzīvību vairāk nekā vienā vietā.
Atbilde uz jautājumu par ārpuszemes mikrobiem var būt tuvāk, nekā mēs domājam – un tā var mainīt cilvēces skatījumu uz realitāti kopumā.
