by Astrolābijs ir viens no apbrīnojamākajiem zinātniskajiem izgudrojumiem cilvēces vēsturē, īsts pasaules brīnums, kas parāda cilvēka mūžīgo vēlmi izprast debesu noslēpumus.
Šī sarežģītā, bet eleganti veidotā ierīce tika izgudrota Senajā Grieķijā ap 2. gadsimtu p.m.ē., taču savu pilnību tā sasniedza islāma zelta laikmetā (8.–15. gs.), kad arābu zinātnieki to ievērojami uzlaboja un izplatīja visā pasaulē. Astrolābijs kļuva par neaizstājamu rīku astronomijā, navigācijā, laika noteikšanā un pat reliģiskajās praksēs.
Ar astrolābiju cilvēki varēja:
- Noteikt dienas un nakts laiku, izmantojot Sauli vai zvaigznes,
- Atrast ģeogrāfisko platumu, palīdzot jūrniekiem orientēties atklātās jūrās,
- Aprēķināt lūgšanu laikus un Mekas virzienu islāma ticīgajiem,
- Veikt astronomiskus mērījumus un novērojumus, kas bija pamatā tālākai zinātnes attīstībai.
Astrolābija darbības pamatā ir plakana metāla plāksne, uz kuras attēlotas debesu kartes, un rotējošas daļas jeb rādītāji, kas ļāva lietotājam precīzi noteikt zvaigžņu un Saules pozīcijas. Tas bija sava veida portatīvais dators, kas spēja veikt sarežģītus aprēķinus bez jebkādas papildus tehnikas.
Šodien astrolābiji ir apskatāmi daudzos muzejos visā pasaulē un tiek uzskatīti par vienu no svarīgākajiem zinātnes instrumentiem, kas iezīmēja ceļu modernajai astronomijai, kartogrāfijai un tehnoloģijām.
Astrolābijs ir vairāk nekā tikai instruments — tas ir pierādījums cilvēces radošajai izdomai, apņēmībai un mūžīgajam zinātkāres garam. Šis senais izgudrojums joprojām aizrauj ikvienu, kas meklē saikni starp zemi un zvaigznēm.
Astrolābijs – patiesi senatnes tehnoloģiskais brīnums, kas iedvesmo vēl šodien.
