by 2025.gada pavasarī ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika piedzīvojusi straujas un pretrunīgas izmaiņas. Lai gan viņš publiski sācis kritizēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tajā pašā laikā Trampa administrācija apturējusi militāro palīdzību Ukrainai, kas rada nopietnas bažas gan Kijivā, gan Eiropas galvaspilsētās.
Retorika pret Putinu, bet rīcība pret Ukrainu
Donaldam Trampam, kas 2024. gadā atgriezās Baltajā namā, izteikumi kļuvuši stingrāki. Viņš nosaucis Putinu par “pilnīgi traku” un brīdinājis, ka Krievija sagrūs, ja turpinās savus imperiālos centienus. Tomēr šiem vārdiem neseko rīcība Ukrainas atbalstam – tieši pretēji.
3. martā Tramps deva rīkojumu uz nenoteiktu laiku apturēt vairāk nekā 1 miljarda dolāru vērtu ASV militāro palīdzību Ukrainai. Šis solis tika pamatojams ar nepieciešamību virzīt puses uz “miermīlīgu risinājumu”, taču Ukrainas armija to uztvērusi kā triecienu kara laikā.
Eiropa jūtas apdraudēta
Trampa lēmums izraisījis sašutumu un neuzticību Eiropas sabiedroto vidū. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa brīdināja, ka “ASV apdraud Eiropas drošības struktūru”. Vācijas aizsardzības ministrs savukārt nosodīja Trampa salīdzinājumus ar autoritāriem režīmiem kā “nepieņemamus”.
Atbildot uz šo politisko vakuumu, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja 800 miljardu eiro programmu “Readiness 2030”, lai palielinātu Eiropas militāro neatkarību.
Miera sarunas – tikai uz papīra
Neskatoties uz Trampa vēlmi redzēt miera procesu, progress ir minimāls. Krievijas un ASV līderi esot runājuši pa telefonu, bet reāli rezultāti nav sekojuši. Tikmēr Ukraina un tās sabiedrotie aicina uz nekavējošu pamieru – ko Kremlis līdz šim ignorē.
Vai ASV atkāpjas no pasaules līdera lomas?
Šī situācija liek uzdot jautājumu: vai Amerika vairs nav Eiropas sabiedroto drošības garants? Trampa lēmumi signalizē par iespējamu ASV ārpolitikas pārorientēšanos uz “iekšpolitisku prioritāšu” modeli, atstājot sabiedrotos meklēt citus aizstāvjus.
