by 2025. gada maijā Rietumu valstis – ASV, Francija, Vācija un Lielbritānija – pieņēmušas vēsturisku lēmumu: atcelt visus ierobežojumus Ukrainas izmantotajiem ieročiem. Tagad Ukraina drīkst oficiāli izmantot Rietumu raķetes pret mērķiem Krievijas teritorijā. Šis solis būtiski maina kara trajektoriju un rada jautājumu: vai šī eskalācija var ievilkt NATO tiešā karā ar Krieviju?
Kas ir mainījies?
- Amerika pirmo reizi atļāvusi Ukrainai izmantot savas garās darbības raķetes ārpus Ukrainas robežām.
- Francijas prezidents Makrons, Vācijas kanclers un Lielbritānijas valdība paziņojuši, ka “vairs nav nekādu ierobežojumu” attiecībā uz to, kā Ukrainai drīkst izmantot piegādātos ieročus.
- Krievija draud ar “smagām sekām”, brīdinot, ka šādas darbības var novest pie “tieša militāra konflikta”.
Vai NATO tiešām var tikt ievilkts karā?
Lai gan NATO oficiāli neiesaistās karadarbībā, robeža kļūst arvien plānāka:
- Krievija jau apsūdz NATO par tiešu līdzdalību, jo ieroči, izlūkdati un apmācības nāk no alianses valstīm.
- Ja Krievija veiktu uzbrukumu NATO teritorijā (piemēram, Polijā, Lietuvā vai Rumānijā), aktivizētos NATO 5. pants, kas paredz kolektīvu militāru atbildi – un tas būtu pilna mēroga karš.
Ekspertu analīze
- Starptautiskie stratēģijas centri norāda, ka Krievija varētu izmantot punktveida provokācijas, lai pārbaudītu NATO vienotību.
- RAND un CSIS brīdina par pieaugošiem riskiem neapzinātai eskalācijai – jo vairāk Ukraina triec Krievijai, jo lielāka iespēja, ka Maskava mēģinās atbildēt Rietumiem.
- Tikmēr Vācija nostiprina savu militāro klātbūtni Baltijā, nosūtot bruņumašīnu brigādes uz Lietuvu.
Pasaule atrodas uz bīstama sliekšņa. Karš starp Ukrainu un Krieviju pāraug ģeopolitiskā krīzē, kur NATO vairs nav tikai vērotājs, bet kļūst par daļu no spēles. Tiešs karš vēl nav sācies, taču katrs nākamais solis palielina iespēju, ka konflikts izplešas tālāk par Ukrainas robežām.
