by ASV Federālā rezervju sistēma (Fed) 2025. gada septembrī pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, nosakot to jaunā diapazonā 4,00%–4,25%. Šis ir pirmais samazinājums kopš 2024. gada decembra, un tas izraisīja plašu reakciju finanšu tirgos.
Kāpēc tika veikts samazinājums?
- Darba tirgus atdziest – nodarbinātības pieaugums palēninās un bezdarba līmenis pakāpeniski kāpj.
- Inflācija joprojām augsta – tā saglabājas virs 2% mērķa, taču pēdējos mēnešos pieauguma temps bremzējas.
- Ekonomikas riski – Fed redz palēninātu ekonomisko aktivitāti, kas rada risku nodarbinātībai un patēriņam.
Tirgus reakcija
- ASV akciju tirgi reaģēja neviennozīmīgi – daļa indeksu pieauga, bet citi kritās, jo investori vēlējās skaidrāku nākotnes prognozi.
- Obligāciju tirgus – 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga, kas liecina par piesardzību investoru vidū.
- Banku prime likmes samazinājās, ietekmējot patēriņa kredītus un hipotekāros aizdevumus.
- Globālā ietekme – arī citas valstis (piemēram, Honkonga) samazināja procentu likmes, sekojot Fed piemēram.
Ko sagaidīt nākotnē?
- Fed projekcijas jeb “dot plot” rāda, ka šogad iespējami vēl divi likmes samazinājumi – oktobrī un decembrī.
- Inflācijas mērķa sasniegšana (2%) tiek prognozēta tikai tuvāko gadu laikā, iespējams līdz 2027.–2028. gadam.
- Vienlaikus pastāv riski – ja inflācija atkal pieaugs, Fed var nākties atkāpties no samazinājumu kursa.
Riska faktori uz krīzi
Eksperti norāda, ka procentu likmju samazinājums var mazināt ekonomikas bremzēšanās simptomus, taču vienlaikus tas rada vairākus potenciālus riskus:
- Ja inflācija atkal uzliesmos, patēriņa cenas kļūs nekontrolējamas, un Fed var nākties strauji celt likmes, izraisot tirgus šoku.
- Jaunie parādi kļūst lētāki, tāpēc var pieaugt spekulācijas un pārmērīga kreditēšanās, kas palielina finanšu burbuļu risku.
- Darba tirgus vājināšanās – ja bezdarbs strauji pieaugs, uzņēmumi var masveidā samazināt darbvietas, novedot ekonomiku recesijā.
- Globālās svārstības – ārējie faktori (ģeopolitika, energoresursu cenas, tirdzniecības kari) var paātrināt krīzes scenāriju.
Šis lēmums ir balanss starp inflācijas kontroli un darba tirgus aizsardzību. Lai arī tirgi cer uz tālākiem samazinājumiem, nenoteiktība saglabājas, un jebkuras izmaiņas inflācijas datos vai globālajos tirgos var radīt jaunu ekonomikas krīzes vilni.
