by 2025. gada maijā ASV Senātā tiek virzīts stingrs likumprojekts, kas paredz 500% tarifus valstīm, kuras turpina importēt Krievijas energoresursus — tostarp naftu, dabasgāzi un urānu.
Šī iniciatīva ir daļa no jauna un agresīva sankciju režīma, kura mērķis ir izolēt Krievijas ekonomiku, apturēt tās spējas finansēt karadarbību Ukrainā un likt sabiedrotajiem izvēlēties — sadarbību ar ASV vai ar Krieviju.
Kas ierosināja šo likumu?
- Senatori:
- Lindsejs Greiems (Republikānis, Dienvidkarolīna)
- Ričards Blūmentāls (Demokrāts, Konektikuta)
- Likumprojekta nosaukums:
“Sanctioning Russia Act of 2025” - Senāta atbalsts:
Jau vairāk nekā 80 senatoru ir parakstījuši iniciatīvu. Tas nozīmē, ka likumprojekts var pārvarēt pat prezidenta veto, jo nepieciešamais vairākums (divas trešdaļas) jau ir nodrošināts. - Iemesls:
Likuma autori uzskata, ka daudzas valstis — tostarp sabiedrotās Eiropā — turpina uzturēt Putina kara ekonomiku, iegādājoties Krievijas energoresursus ar atlaidēm, tādējādi netieši finansējot karu Ukrainā.
Kurām Eiropas valstīm draud sankcijas?
Ja šis likums tiks pieņemts, 500% tarifi varētu tikt tieši piemēroti šīm 12 Eiropas Savienības valstīm, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem joprojām importē Krievijas enerģiju:
- Vācija
- Francija
- Beļģija
- Spānija
- Ungārija
- Slovākija
- Čehija
- Austrija
- Polija
- Itālija
- Nīderlande
- Bulgārija
Īpaši izceļas Vācija, Francija un Beļģija, kuras ir galvenās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importētājas. Tikai 2024. gadā, saskaņā ar enerģētikas monitoringa ziņojumiem, ES valstis kopumā importēja vairāk Krievijas LNG nekā 2021. gadā pirms kara sākuma.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Ekonomiskais trieciens:
Ja likums stāsies spēkā, preču eksports uz ASV no šīm valstīm tiks aplikts ar milzīgiem nodokļiem — tas var apdraudēt miljardiem eiro vērtus tirdzniecības darījumus, īpaši rūpniecībā, lauksaimniecībā un automobiļu eksportā. - Ģeopolitiskā izvēle:
Šis likumprojekts piespiež sabiedrotos izvēlēties: vai nu turpināt sadarbību ar ASV, vai uzturēt ekonomiskās attiecības ar Krieviju. ASV skaidri norāda – “Nevar būt abi”. - Eiropas atkarība:
Neskatoties uz publiskajiem paziņojumiem, daudzas ES valstis vēl nav pilnībā atteikušās no Krievijas resursiem, jo pāreja uz alternatīviem avotiem (LNG no Kataras, Norvēģijas gāze, atjaunojamie resursi) prasīs vairākus gadus. - Spiediens no abām pusēm:
Kamēr ASV draud ar sankcijām, Eiropas valstis tiek iekšēji kritizētas par to, ka tām nav konsekventas stratēģijas un tās “runā vienu, bet dara citu”.
Ko saka Tramps?
- Prezidents Donalds Tramps pagaidām ieņem neitrālu un piesardzīgu pozīciju.
- Viņš ir publiski paudis vēlmi panākt miera sarunas ar Krieviju un mazināt globālo spriedzi, taču nav bloķējis likumprojekta virzību.
- Politiski viņš tiek nostādīts starp spiedienu no Senāta, kas pieprasa stingrākas sankcijas, un sabiedroto diplomātiju, kas baidās no tirdzniecības kara ar Eiropu.
- Ja Tramps likumu parakstīs, tas varētu stāsties spēkā jau 2025. gada jūnijā vai jūlijā, radot tūlītēju efektu uz globālo tirgu.
ASV Senāts virza radikālu likumu, lai iegrožotu valstis, kas netieši atbalsta Krieviju. Eiropas Savienībai draud būtiskas ekonomiskas sekas, ja tā neatteiksies no Krievijas enerģijas.
Šī krīze nav tikai par resursiem — tā ir vērtību izvēle, kas definēs turpmākās ASV un ES attiecības.
