by Pasaules uzmanība šonedēļ pievērsta Maskavai, kur ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) devies uz Krieviju tikai dažas dienas pirms Donalda Trampa noteiktā 8. augusta pamiera termiņa. Šī vizīte var kļūt par pavērsiena punktu karā starp Krieviju un Ukrainu.
Trampa “ultimāts” Krievijai
ASV prezidents Donalds Tramps ir publiski paziņojis: ja līdz 8. augustam Krievija nepiekrīt pamieram, tiks piemērotas jaunas, daudz stingrākas sankcijas, tai skaitā sekundārie tarifi valstīm, kas pērk Krievijas naftu (piemēram, Indijai un Ķīnai). Šī stratēģija paredz vēl vairāk vājināt Krievijas ekonomisko spēku un spiedienu uz tās karu Ukrainā.
Sūtnis Vitkofs – “pēdējā iespēja” diplomātijai
Stīva Vitkofa misija Maskavā tiek dēvēta par “pēdējās iespējas” diplomātisko soli – mēģinājumu panākt uguns pārtraukšanu pirms ekonomisko sankciju ieviešanas. Tomēr Krievija, neraugoties uz pieaugošo militāro spiedienu un kodoldraudiem reģionā, pagaidām nav izrādījusi nekādu vēlmi piekāpties vai atteikties no saviem nosacījumiem.
Ukrainas nostāja – tikai ar Kijivas līdzdalību
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis stingri uzsver, ka nekādas vienošanās par mieru nevar tikt panāktas aiz Kijivas muguras. Zelenskis aicina uz tiešām sarunām ar Putinu, uzsverot, ka Ukraina nedrīkst tikt izslēgta no jebkādām vienošanām, kas skar tās nākotni.
Rietumu bažas un kritika
Vairāki analītiķi un Eiropas līderi pauž bažas par ASV sūtņa Vitkofa piemērotību sarežģītām diplomātiskām sarunām, jo viņa iepriekšējie izteikumi parādīja zināmu iecietību pret Kremļa naratīviem. Eksperti brīdina – ja Ukraina un Eiropa netiks pilnvērtīgi iesaistītas sarunās, var tikt apdraudēta taisnīga un ilgtspējīga miera iespēja.
Lēmuma brīdis: karš vai pamieris?
Stīva Vitkofa vizīte Maskavā šonedēļ var izšķirt, vai tuvākajās dienās sāksies ceļš uz pamieru, vai arī karš turpināsies ar jauniem sankciju viļņiem un ģeopolitisku saasinājumu.
