ASV un Eiropa pastiprina spiedienu uz Ukrainas imigrantiem: jaunākās ziņas un politiskās sekas

ASV: gatavošanās izraidīt pirmos Ukrainas pilsoņus

Amerikas Savienotajās Valstīs situācija kļūst arvien saspringtāka. Saskaņā ar jaunākajām ziņām ASV valdība gatavojas izraidīt pirmos aptuveni 80 Ukrainas pilsoņus, kuriem jau ir spēkā galīgie deportācijas rīkojumi. Daudzi no viņiem valstī dzīvojuši vairākus gadus, bet juridiskās procedūras beigušās viņiem nelabvēlīgi.

Viens no skaļāk apspriestajiem gadījumiem ir 41 gadus vecais Roman Surovtsev, kuru ASV plāno izraidīt jau tuvākajā laikā. Eksperti norāda, ka šī ir pirmā reize, kad ukraiņi tiek deportēti kara laikā, un tas rada nopietnu politisku spriedzi starp Vašingtonu un Kijivu.

Amerikāņu imigrācijas dienesti paziņojuši, ka:

• izraidīšana skars tikai tos, kuriem ir galīgs tiesas rīkojums,
• tiks izvērtēti humānie apstākļi,
• tiks saglabātas iespējas pagarināt statusu tiem, kas ieradušies programmā Uniting for Ukraine.

Tomēr Ukrainas Pārstāvniecība ASV brīdina: ja ASV politika turpinās kļūt stingrāka, nākotnē izraidīto skaits varētu pieaugt.

Eiropa: Vācijā aug politiskais spiediens

Kamēr ASV gatavojas pirmo izraidīšanu, Eiropā galvenā uzmanība pievērsta Vācijai. Tur pieaug politiskās debates par ukraiņu bēgļu statusu, īpaši pēc tam, kad:

• labēji konservatīvā partija AfD Bāvarijā pieprasīja visaptverošu ukraiņu bēgļu izraidīšanu,
• federālā valdība paziņoja par stingrāku robežkontroli,
• tika apturēta daļa ANO bēgļu pārvietošanas programmu.

Te gan svarīgi — Vācijas valdība nav pieņēmusi lēmumu masveidā izraidīt ukraiņus. Iekšlietu ministrija uzsver, ka netiks deportēti cilvēki, kuri bēg no kara un ir saņēmuši pagaidu aizsardzību.

Tomēr politiskā retorika kļūst arvien skaļāka, un tas rada nedrošību ukraiņu kopienai.

Kāpēc situācija saasinās tieši tagad?

Analītiķi uzsver vairākus iemeslus:

1. Migrācijas slodze — gan ASV, gan Eiropa pieredz rekordlielu imigrantu skaitu.
2. Politiskās vēlēšanas — stingra migrācijas politika bieži tiek izmantota kā priekšvēlēšanu stratēģija.
3. Ekonomiskais spiediens — sociālā budžeta pieaugums palielina sabiedrības neapmierinātību.

Ukraiņu bēgļi kļuvuši par daļu no plašākas diskusijas par to, cik daudz imigrācijas sistēma spēj izturēt.

Vai sāksies masveida izraidīšanas?

Pašlaik nav informācijas par masveida deportācijām:

• ASV izraidīs tikai tos ukraiņus, kas zaudējuši visas juridiskās iespējas,
• Eiropā politiskās partijas prasa stingrāku politiku, bet valdības izvairās no radikāliem lēmumiem,
• Pagaidu aizsardzības statuss Eiropas Savienībā turpināsies līdz vismaz 2026. gadam.

Tomēr izraidīšanas riski pastāv tiem, kas:

• pārkāpuši uzturēšanās noteikumus,
• ignorējuši tiesas rīkojumus,
• nav nokārtojuši pagarināšanu vai dokumentus.

Situācija strauji mainās

Ukraiņu imigrantu nākotne gan ASV, gan Eiropā kļūst arvien neskaidrāka. Lai arī masveida deportācijas šobrīd nav realitāte, politiskās tendences rāda, ka process var kļūt stingrāks. Eksperti iesaka regulāri sekot izmaiņām likumdošanā un savlaicīgi atjaunot dokumentus.