by 2025. gada 31. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizēja Kanādu pēc tam, kad Kanādas valdība paziņoja par nodomu oficiāli atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī. Šis solis izraisīja tūlītēju diplomātisku spriedzi starp abām valstīm, īpaši tāpēc, ka līdzīgu paziņojumu jau bija izteikušas arī Apvienotā Karaliste un Francija.
Trampa draudi ieviest 35% tarifu
Tramps brīdināja, ka Kanādas nostāja padara “ļoti sarežģītu” jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu ar ASV. Viņš uzsvēra, ka, ja līdz 1. augustam netiks panākta vienošanās, uz visu Kanādas eksportu, kas nav iekļauts ASV-Meksikas-Kanādas brīvtirdzniecības līgumā (USMCA), tiks piemērots 35% muitas tarifs.
Kanādas pozīcija un starptautiskā reakcija
Kanādas premjerministrs uzsvēra, ka valsts lēmums atzīt Palestīnas valsti ir balstīts humānos apsvērumos, reaģējot uz situāciju Gazā. Tajā pašā laikā Kanāda nosacīja atzīšanu ar noteikumiem par Palestīnas pārvaldes reformu, vēlēšanām 2026. gadā un Hamas izslēgšanu no valdības.
Trampa paziņojums izsauca plašu rezonansi starptautiskajā arēnā, liekot arī citām valstīm pārdomāt savus ārpolitikas soļus attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem un ASV tirdzniecības politiku.
Iespējamās sekas
Kanāda ir otrs lielākais ASV eksporta tirgus, tāpēc iespējamais muitas tarifu karš var būtiski ietekmēt abu valstu ekonomikas, īpaši automobiļu, lauksaimniecības un tehnoloģiju sektorus. ASV draudi izmantot tirdzniecības nosacījumus kā politisku spiediena instrumentu var radīt precedentu arī citām valstīm.
Kanādas lēmums atzīt Palestīnas valsti izraisījis nopietnu tirdzniecības krīzi ar ASV, kas draud ieviest augstus tarifus, ja līdz 1. augustam netiks panākta vienošanās.
