by 2025.gada 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps ieviesa jaunu 34% muitas tarifu lielākajai daļai Ķīnas preču. Šis solis papildina jau iepriekš spēkā esošos tarifus, kopējam nodokļu apmēram tuvojoties 60% — kā tika solīts viņa priekšvēlēšanu kampaņā.
Ķīnas atbilde: daudzpakāpju pretsitiens
1. Augstāki tarifi ASV precēm: Pekina paziņojusi par 34% papildu muitas nodokļiem visām ASV izcelsmes precēm, kas stāsies spēkā 10. aprīlī.
2. Retzemju elementu eksporta kontrole: Ķīna ieviesusi eksporta ierobežojumus svarīgiem materiāliem, piemēram, samarijam un disprozijam, kuri ir būtiski elektronikas un aizsardzības industrijās. Oficiāli — nacionālās drošības vārdā.
3. ASV uzņēmumu ierobežošana: 11 amerikāņu kompānijas iekļautas Ķīnas “neuzticamo vienību sarakstā”, kas faktiski ierobežo to darbību valstī.
Ķīna iesniedz sūdzību PTO
Lai gan Pekina norādījusi uz vēlmi saglabāt diplomātiju, tā vienlaikus iesniegusi oficiālu sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka ASV jaunie tarifi pārkāpj starptautiskos tirdzniecības noteikumus. PTO šobrīd uzsāk konsultāciju procesu — tas ir pirmais solis formālā strīda izskatīšanā.
Tirgus reakcija: neziņa, panika un zaudējumi
Trampa tarifu efekts bija tūlītējs:
- Tehnoloģiju giganti kritumā: Apple un Tesla zaudēja vairāk nekā 6% no savas akciju vērtības.
- Banku sektors cieš zaudējumus: JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Morgan Stanley akcijas saruka par 6–7,3%.
- Naftas nozare krītas: ExxonMobil un Chevron akcijas kritās līdz pat 5,8%.
Vēsturiskā perspektīva: šī nav pirmā reize
Retzemju metāli jau iepriekš kalpojuši par Ķīnas stratēģisko ieroci. 2010. gadā, konflikta laikā ar Japānu, Ķīna apturēja šo materiālu eksportu. Toreiz Japāna, ASV un ES veiksmīgi apstrīdēja šo soli PTO, panākot ierobežojumu atcelšanu.
Trampa politika tiek uztverta kā spēks, kas destabilizē pasaules ekonomiku, bet Ķīna nepaliek parādā. Šis konflikts var kļūt par izšķirošu brīdi ne tikai ASV-Ķīnas attiecībām, bet arī visai globālajai tirdzniecības sistēmai. Kamēr vieni baidās no jauna aukstā kara, citi redz iespēju pārstrukturēt atkarību no Ķīnas piegādes ķēdēm.
