by Tirdzniecības karš atkal uzliesmo
Tirdzniecības spriedze starp ASV un Ķīnu atkal ir uzliesmojusi pēc tam, kad abas valstis ieviesa jaunus tarifus un eksporta ierobežojumus, īpaši attiecībā uz retzemju metāliem, kas ir būtiski mūsdienu tehnoloģiju un aizsardzības nozarei.
Jaunais konflikts ir satricinājis pasaules tirgus, un ekonomisti brīdina par iespējamu plašāku ekonomisko krīzi, kas varētu ietekmēt visu globālo ražošanas ķēdi.
Ķīna pastiprina retzemju eksporta kontroli
Ķīna, kas kontrolē vairāk nekā 70% no pasaules retzemju ieguves un pārstrādes, oktobrī paziņoja par stingrākiem eksporta ierobežojumiem uz retzemju elementiem, magnētiem un ar tiem saistītām tehnoloģijām.
Jaunie noteikumi paredz obligātu eksporta licenci un detalizētu gala lietotāja informāciju, pat par ārvalstu precēm, kurās izmantoti Ķīnas izcelsmes retzemju komponenti.
Pekina šo soli pamato ar “nacionālās drošības apsvērumiem”, taču eksperti to uzskata par stratēģisku atbildi uz ASV sankcijām tehnoloģiju jomā.
Piecu jaunu retzemju elementu — holmija, erbija, tulūmija, eiropija un iterbija — eksports tagad ir stingri ierobežots, kas ietekmēs elektromobiļu, mikroshēmu un aizsardzības nozari.
ASV atbild ar jauniem tarifiem un ierobežojumiem
ASV paziņoja, ka no 1. novembra plāno piemērot līdz 100% tarifus Ķīnas importam, ja Pekina nemīkstinās savus ierobežojumus.
Vašingtona arī gatavo jaunus eksporta aizliegumus programmatūras, mikroshēmu dizaina un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas tiek sūtītas uz Ķīnu.
Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV “nepieļaus manipulācijas ar stratēģiskiem resursiem” un nosauca Ķīnas rīcību par “uzbrukumu pasaules ekonomikai”.
Volstrīta reaģēja asi — galvenie indeksi piedzīvoja lielāko kritumu kopš aprīļa 2025. gada, un investori steidzās pārorientēt savus ieguldījumus drošākos aktīvos.
Kāpēc retzemju metāli ir tik svarīgi
Retzemju elementi ir pamatā gandrīz visām mūsdienu tehnoloģijām — tie tiek izmantoti viedtālruņos, vēja turbīnās, elektromobiļos, baterijās, datoros un militārajās sistēmās.
Tā kā Ķīna dominē retzemju ieguvē un pārstrādē, jebkuri ierobežojumi var ātri izjaukt pasaules piegādes ķēdes un paaugstināt cenas daudzās nozarēs.
Šie materiāli ir kļuvuši par stratēģisku resursu līdzās naftai un pusvadītājiem, un to kontrole dod valstīm ievērojamu ģeopolitisku ietekmi.
Stratēģiskā atsaistīšanās un jaunas alianses
ASV, Austrālija, Japāna un Eiropas Savienība paātrina investīcijas alternatīvos retzemju ieguves un pārstrādes projektos, lai mazinātu atkarību no Ķīnas.
Vašingtonas mērķis ir samazināt Ķīnas ietekmi par vismaz 50% līdz 2030. gadam, veidojot jaunus ieguves centrus un pārstrādes rūpnīcas.
Savukārt Ķīna cenšas nostiprināt savu pozīciju, izmantojot retzemju metālus kā diplomatisku ieroci sarunās ar Rietumiem.
Eksperti norāda, ka šī tehnoloģiskā atkarība var pārvērsties par ilgstošu ģeopolitisku instrumentu.
Tirgu reakcija un ekonomiskās sekas
Finanšu tirgos valda nestabilitāte — akciju cenas kritās, investori meklē drošus ieguldījumus, un pieaug bažas par jaunu tirdzniecības karu.
Ekonomisti brīdina, ka ilgstoša konfrontācija var palēnināt pasaules ekonomikas izaugsmi, paaugstināt inflāciju un ietekmēt patēriņa preču cenas.
Daži analītiķi gan uzskata, ka šī spriedze varētu būt arī taktiska — daļa no lielvalstu sarunu stratēģijas, pirms iespējamās tikšanās starp Trampu un Sji Dzjiņpinu.
Kas notiks tālāk?
Ja konflikts turpināsies, pasaule var saskarties ar jaunu “resursu nacionālisma” laikmetu, kur minerālu un tehnoloģiju piekļuve kļūs par galveno varas instrumentu.
Cīņa par retzemju metāliem vairs nav tikai par tirdzniecību — tā ir cīņa par tehnoloģisko nākotni un globālo ietekmi.
