Mūsdienās mēs elektrību uztveram kā pašsaprotamu – spuldze, mobilais telefons, dators, pat elektroauto. Taču ko tu domātu, ja uzzinātu, ka elektrību, iespējams, pazina arī senie cilvēki, vairāk nekā pirms 2000 gadiem?
Šis jautājums kļuva aktuāls 20. gadsimta sākumā, kad Irākā tika atrasts dīvains artefakts – tā sauktā Bagdādes baterija.
Neparasts atradums Persijas sirdī
- gados vācu arheologs Vilhelms Konigs netālu no Bagdādes, senajā Khujut Rabu apgabalā, atrada mazu, šķietami necila izskata trauku. Tomēr iekšpusē slēpās pārsteigums:
- Keramikas pods (apmēram 13–15 cm augsts)
- Vara cilindrs, kas turējās uz bituma vāciņa
- Dzelzs stienis, ievietots cilindra iekšpusē
Viss bija noslēgts tā, it kā kalpots kā hermētisks trauks. Kad šo objektu izpētīja detalizētāk, radās sensacionāls jautājums: vai šis trauks varētu būt… sena elektriskā baterija?
Kā tā būtu darbojusies?
Vienkārša elektrokīmija:
- Ielejot traukā vīnogu sulu, etiķi vai citronu sulu – jebkuru vāju skābi – sākas reakcija starp dzelzs stieni un vara cilindru
- Starp abiem elektrodiem rodas potenciāla starpība – tas ir, elektriskais spriegums
- Laboratorijas eksperimenti pierādīja, ka šāds trauks var radīt ~0.5–1 voltu spriegumu
Vai senie cilvēki patiešām izmantoja elektrību?
Šis jautājums šķeļ zinātnieku domas:
Teorijas, kas atbalsta baterijas funkciju:
- Zelta pārklāšana (elektroplēšana) — dažas senas sudraba rotaslietas, atrastas reģionā, ir pārklātas ar ļoti plānu zelta slāni. Iespējams, izmantota elektroķīmija.
- Relikvijas vai rituāli — nelieli elektriski triecieni varēja radīt “brīnuma efektu” reliģiskos kontekstos.
- Agrīns eksperiments — iespējams, kāds alķīmiķis meklēja jaunas reakcijas un nejauši atklāja elektrību.
Skeptiskie skatījumi:
- Nav pierādījumu par elektroinstalācijām vai vadiem, kas norādītu uz bateriju praktisku pielietojumu
- Trauki var būt izmantoti vienkārši kā uzglabāšanas tvertnes, un “baterijas līdzība” var būt nejaušība
- Nav rakstisku avotu, kas liecinātu par zināšanām par elektrību senajā Persijā vai Mezopotāmijā
Ko mums šis atradums stāsta?
Pat ja Bagdādes baterija nebija funkcionējoša elektroierīce, tā liek pārdomāt vairākus fundamentālus jautājumus:
- Cik daudz zināšanu ir zudušas laikmeta gaitā?
- Vai senās civilizācijas bija tehnoloģiski attīstītākas, nekā līdz šim domāts?
- Cik daudz neatklātu noslēpumu vēl glabā zeme?
Popkultūras un alternatīvo teoriju iemīļots objekts
Bagdādes baterija bieži parādās:
- TV raidījumos kā Ancient Aliens, Mystery of the Ancients u.c.
- Grāmatās par “aizliegtu arheoloģiju”
- Kā “pierādījums”, ka cilvēce jau sen ir kontaktējusies ar citplanētiešiem vai saņēmusi zināšanas no augstākiem spēkiem
Lai gan šīs idejas trūkst pierādījumu, tās popularizē pašu artefaktu un pievērš uzmanību tam, cik daudz mēs vēl nezinām par savu pagātni.
Kāpēc tas ir svarīgi arī mūsdienās?
Bagdādes baterija nav tikai sens keramikas pods. Tā ir simbols.
Tā simbolizē cilvēka radošumu, izgudrotspēju un mūžīgo vēlmi saprast pasauli. Tā atgādina, ka arī senajām civilizācijām bija zinātkāre un vēlme atklāt dabas noslēpumus – tāpat kā mums šodien.