by Publiskais un slepenais kurss
Vašingtonā valda pieaugošas bažas, ka daļa Eiropas līderu, neskatoties uz publisku atbalstu miera procesam, patiesībā aizkulisēs cenšas bremzēt progresu kara izbeigšanā Ukrainā. No vienas puses, Eiropa publiski demonstrē vienotību un solidaritāti ar ASV un Ukrainu, bet no otras puses — diplomātiskajās sarunās aiz slēgtām durvīm izskanot pavisam citas nostādnes.
Pēc Trampa un Putina tikšanās
Pēc Trampa un Putina tikšanās Aļaskā tika radīts iespaids, ka ceļš uz miera sarunām ir pavēries. Tomēr aizkulisēs atsevišķi Eiropas politiķi mudinot prezidentu Zelenski neatteikties no maksimālām prasībām pret Maskavu. Tas nozīmē ne tikai uzstājību uz pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas teritorijas, bet arī prasības attiecībā uz kompensācijām un kara noziegumu izmeklēšanu. Rezultātā šī stingrā pozīcija liedz iespēju rast kompromisu, un konflikts turpinās ar pilnu jaudu.
ASV amatpersonu skatījums
Baltais nams norāda, ka Eiropas publiskie paziņojumi un slepenās darbības nesakrīt. Oficiāli tiek runāts par atbalstu miera iniciatīvām, taču neformālās sarunās Eiropas galvaspilsētas paužot gatavību turpināt kara atbalsta stratēģiju.
- Publiski: Eiropas līderi uzsver vienotību ar ASV un nepieciešamību panākt mieru.
- Privāti: daļa uzskata, ka miera vienošanās ar piekāpēm Krievijai būtu vājuma pazīme un signāls Maskavai turpmākām agresijām.
Spriedze starp sabiedrotajiem
Trampa komanda uzskata, ka šāda Eiropas pieeja ne tikai pagarina karu, bet arī liek ASV uzņemties nesamērīgu finansiālo un militāro slogu. Amerikāņu amatpersonas norāda, ka ASV ir iztērējusi milzīgus resursus, kamēr Eiropa dažkārt izrāda nevēlēšanos pilnībā dalīt šo nastu.
Tāpēc Vašingtona mudina Eiropu aktīvāk iesaistīties sankciju spiedienā uz Krieviju, tostarp apsverot iespēju apturēt Krievijas naftas un gāzes importu, kā arī noteikt sekundārās sankcijas valstīm, kas turpina sadarboties ar Maskavu, piemēram, Indijai un Ķīnai.
Baltā nama brīdinājums
Baltā nama preses sekretāre Karolīna Leavita uzsvēra, ka gan Kijivai, gan Maskavai ir jāveic reāli soļi konflikta izbeigšanai. Ja progress netiks panākts, ASV varētu atkāpties no aktīvās diplomātiskās starpniecības un ļaut Eiropai uzņemties lielāku atbildību.
“Ja Eiropa vēlas eskalēt šo karu, tā būs viņu izvēle. Mēs vienkārši vērosim no malas,” sacīja Leavita.
Pieaugošā spriedze starp sabiedrotajiem
Šī situācija atspoguļo augošo plaisu starp Vašingtonu un dažām Eiropas galvaspilsētām, kuras nevēlas pieļaut, ka Ukraina samierinās ar teritoriālām piekāpēm. Eiropa uzskata, ka jebkāds kompromiss ar Krieviju varētu nozīmēt pastāvīgus draudus drošībai un atkārtotu agresiju nākotnē. Tikmēr ASV grib redzēt ātrāku konflikta noslēgumu, lai samazinātu savas izmaksas un militāro iesaisti.
Ko tas nozīmē nākotnei?
Ja šī plaisa turpināsies, iespējams, ka ASV samazinās savu iesaisti, savukārt Eiropa būs spiesta izvēlēties starp divām grūtām iespējām — piekāpties miera vārdā vai turpināt karu ar lielāku ekonomisko un militāro nastu uz saviem pleciem. Tas rada risku, ka rietumvalstu vienotība var tikt vājināta, bet Krievija var izmantot šo sašķeltību savā labā.
