by Afganistānas centrālajā daļā, Bāmijānas ielejā, reiz majestātiski slejojās divas milzīgas Budas statujas. Tās bija izcirstas tieši klintīs un gadsimtiem ilgi valdzināja ceļotājus, tirgotājus un svētceļniekus. Šie monumenti bija ne tikai arhitektūras šedevri, bet arī nozīmīgs apliecinājums reģiona bagātajai vēsturei.
Vēsture un radīšana
Statujas tapa 5.–6. gadsimtā, kad Bāmijāna atradās uz Lielā Zīda ceļa – tirdzniecības maršruta, kas savienoja Austrumus un Rietumus. Tolaik reģions bija spēcīgs budisma centrs, kur sanāca gan mūki, gan tirgotāji.
- Lielākā statuja bija 55 metrus augsta,
- mazākā – 38 metrus augsta.
Tās tika veidotas tieši klintīs, un oriģināli bija krāsotas spilgtās krāsās, rotātas ar zeltu un dārgakmeņiem. Tas nozīmē, ka kādreiz Bāmijānas Budas izskatījās daudz krāšņāk, nekā redzam fotogrāfijās.
Nozīme un simbolika
Budas statujas simbolizēja mieru, apgaismību un harmoniju. Tās kalpoja kā ceļa zīme tūkstošiem svētceļnieku, kas šķērsoja kalnaino Afganistānu. Daži vēsturnieki uzskata, ka šie monumenti bija ne tikai reliģiski, bet arī politiski simboli, kas apliecināja reģiona spēku un nozīmi.
Traģiskā iznīcināšana
2001.gadā pasauli šokēja ziņa: Taliban iznīcināja Bāmijānas Budas ar spridzekļiem, paziņojot, ka tās ir “elki”. Šī rīcība izraisīja sašutumu visā pasaulē, jo tika zaudēts viens no lielākajiem cilvēces kultūras pieminekļiem. Šodien nišās palikušas tikai tukšas dobumi un akmens fragmenti, kas atgādina par iznīcināto brīnumu.
Mistika un leģendas
Bāmijānas Budas allaž tikušas apvītas ar leģendām. Vietējie stāsta, ka zem tām bijušas slepenas alas un tuneļi, kas savienojuši budistu mūku apmetnes. Citi uzskata, ka statujas glabājušas “gaismas kodus”, kas nesuši garīgu spēku svētceļniekiem.
Daži pētnieki un alternatīvās vēstures piekritēji pat min, ka šie kolosi bijuši liecība senām zināšanām par akmens apstrādi un enerģiju, kas mūsdienās joprojām nav pilnībā izprasta.
Bāmijāna šodien
Lai gan pašas Budas vairs nav, Bāmijāna ir UNESCO pasaules mantojuma vieta. Tiek diskutēts par statuju atjaunošanu, taču daudzi uzskata, ka tukšās nišas kalpo kā spēcīgāks simbols par jebkuru rekonstrukciju – kā atgādinājums par cilvēces kultūras trauslumu.
