Stāsts par rokrakstu, kas maina cilvēku prātus un kura dēļ uz Sanmarīno skatījās pat Hitlers
Ir grāmatas, kuras glabā zināšanas.
Ir grāmatas, kuras glabā noslēpumus.
Un ir
Book of Tears — manuskripts, par kuru runā klusā balsī pat mūsdienās.
Leģendas saka:
“Ja to atvērs nepareizā dienā, pasaule izjutīs svešas asaras.”
Un tieši šī grāmata kļuva par retu artefaktu, kuru savulaik centās iegūt nacistu labākie okultisti.
Tas ir viens no vismistiskākajiem Eiropas rokrakstiem, kuru neviens oficiāli nav redzējis jau 70 gadus.
Kā radās Asaru grāmata?
Stāsts sākas nelielā Sanmarīno klosterī 15. gadsimtā, kur mūks Serafīno Noctis, pazīstams ar dīvainām vīzijām, pēkšņi sāka rakstīt tekstu, ko pats neesot sapratis.
Viņš teica:
“Es rakstu, bet tie nav mani vārdi. Tās ir asaras, kas runā caur mani.”
Sākotnēji teksti bija mierīgi, bet jo vairāk viņš rakstīja, jo vairāk lappuses kļuva tumšākas — ne tikai pēc satura, bet arī burtiski. Tinšu tonis mainījās, apraksts kļuva smagāks, un mūki ievēroja neparastu parādību:
kad kāds lasīja šo grāmatu, viņa acis kļuva mitras pat tad, ja viņš nejuta skumjas.
Tieši tā radās nosaukums
“Book of Tears”.
Kas padarīja šo grāmatu bīstamu?
Rokrakstam piedēvēja vairākas īpašības, kuras neviens nespēja izskaidrot:
Teksti mainījās paši
Daži mūki ziņoja, ka atsevišķas rindas “pārkārtojās” pēc gadiem — kā pravietojumi, kas pielāgojas notikumiem.
Lapas kļuva mitras bez ūdens
Aukstās ziemās pergaments palika sauss, bet vasaras naktīs tas sāka “svīst kā cilvēks”.
Sešas lappuses bija pilnīgi aizzīmogotas
Neviens nevarēja tās atvērt — pat ar nazi vai liesmu. Mūki uzskatīja, ka tur atrodas “pasaules pēdējā asara”.
Pareģojumi, kas izpildījās
Leģendas apgalvo, ka grāmata paredzējusi:
-
- Itālijas karus,
- mēri Ziemeļitālijā,
- revolūciju vilni Eiropā,
- Pirmo un Otro pasaules karu,
- tautu masveida migrāciju,
- ekonomiskos sabrukumus.
Daži mūki pat teica, ka grāmata “zinot, kad nāk asaras, un raksta tās”.
Hitlers un Ahnenerbe: kāpēc nacisti gribēja šo grāmatu?
- gadā nacistiskā organizācija Ahnenerbe, kas meklēja okultus artefaktus, uzzināja par šo manuskriptu. Neoficiālie pēckara dokumenti norāda, ka viņu uzdevums bija:
“Iegūt raudošo grāmatu, kas paredz Eiropas tautu psihisko vājumu.”
Hitlers ticēja, ka šis rokraksts varētu:
- paredzēt sabiedrības uzvedību,
- atklāt masas, kuras vieglāk manipulēt,
- dot psiholoģisku ieroču priekšrocību.
Tāpēc tika nosūtīta slepena vienība, kas mēģināja atrast rokrakstu, bet…
Mūki to paslēpa vietā, kur neviens negaidīja
Kad dzirdēja par nacistu tuvošanos, Sanmarīno mūki iznesa grāmatu tumsā un aiznesa uz Monte Titano klintīm. Dažos stāstos vēstīts, ka viņi to paslēpa
dabiskā pazemes alā, kuras ieeja tagad ir nezināma.
Citā versijā teikts:
- rokraksts tika iemūrēts klostera sienā,
- nokāpināts dziļā akā,
- vai nodots svētajam ordenim ārpus Sanmarīno.
Nacisti neatrada neko. Sanmarīno izdzīvoja karu, bet grāmata –
vienkārši pazuda.
Kur tā ir šodien? Trīs versijas
Nav neviena pierādīta fakta, bet pastāv trīs iespējas:
Joprojām slēpta Sanmarīno arhīvos
Ir dokumenti ar slepenu marķējumu “Lacrime”, kas varētu būt saistīti ar rokrakstu.
Atrodas privātā kolekcijā
Daži antikvari ir redzējuši pergamentus ar identisku tinti un simboliem, bet neviens nav rādījis pilnu grāmatu.
Mūki to sadedzināja
Šī ir tumšākā teorija — ka grāmata bija psiholoģiski bīstama un tika iznīcināta, lai neviens to vairs nekad neatvērtu.
Kāpēc cilvēki to meklē vēl šodien?
Tāpēc ka grāmata sola ko tādu, ko cilvēce vienmēr alkusi:
zināt nākotni.
Un tāpēc, ka tā ir viens no retajiem objektiem, kuru savulaik gribēja iegūt:
- mūki, lai glābtu dvēseles,
- vēsturnieki, lai glābtu zināšanas,
- nacisti, lai iegūtu varu.
Neparasts sajaukums, kas padara šo rokrakstu par īstu Eiropas melno relikviju.
Noslēgums — grāmata, kas raud
Vai tā tiešām eksistē?
Vai tā ir leģenda?
Vai tā stāv kādā putekļainā telpā Sanmarīno, gaidot dienu, kad kāds atvērs tās aizliegtās lapas?
Neviens nezina.
Bet cilvēki turpina meklēt, jo katra pasaule, kas glabā asaras, glabā arī patiesību.
by 
