Mūsdienu zinātne ir spēra milzu soli tuvāk cilvēka iekšējās pasaules izpratnei, izveidojot līdz šim visdetalizētāko cilvēka šūnas modeli, kāds jebkad redzēts. Šis neticamais darbs tapis, apvienojot datus no rentgena (X-ray), kodolmagnētiskās rezonanses (NMR) un kriogēnās elektronu mikroskopijas (Cryo-EM). Rezultāts ir ne tikai zinātnisks sasniegums, bet arī vizuāls mākslas darbs – šūnas “ainava”, kur katrs elements ir savā vietā un krāsā, atspoguļojot šūnas netveramo sarežģītību.
Attēlu izveidoja Evan Ingersoll un Gael McGill ar specializētu zinātnisku programmatūru Molecular Maya, un tas ir pierādījums tam, cik dziļi sarežģīts un harmonisks ir cilvēka ķermenis jau mikroskopiskā līmenī.
Šūna – nevis tikai bioloģisks elements, bet vesels mikrokosmoss
Vienā šūnā notiek tūkstošiem procesu vienlaikus. Proteīni, fermenti, DNS spirāles, ribosomas, mitohondriji – visi strādā sinhronizēti, lai saglabātu dzīvību. Katrs atoms un molekula savā vietā, savā laikā. Šī simfonija norit miljonos šūnu katru sekundi tavā ķermenī.
Tas liek uzdot jautājumu: vai cilvēks nav pats sarežģītākais un unikālākais radījums šajā Visumā?
Unikalitāte, kas pārsniedz iztēli
- Katra cilvēka šūna satur visu ģenētisko informāciju, kas vajadzīga visa organisma izveidei.
- Tavā ķermenī ir ap 37 triljoniem šūnu, katra no tām ar specifisku funkciju.
- DNS garums vienā šūnā, izritināts, ir apmēram 2 metri, bet visā ķermenī tas būtu miljards kilometru – pietiekami, lai vairākas reizes aizlidotu uz Sauli un atpakaļ.
Cilvēks – dzīvs brīnums
Šāda vizualizācija ir kā spogulis, kurā varam redzēt ne tikai savu bioloģiju, bet arī dzīvības noslēpumu. Tā atgādina, ka cilvēks nav nejaušs matērijas sakārtojums, bet ārkārtīgi smalki organizēta sistēma, kas spēj domāt, just, radīt un sapņot.
Atsauce:
Attēls: “A Cellular Landscape” – Evan Ingersoll & Gael McGill, Digizyme (2020)