by 1966.gadā ASV poligrāfa eksperts Cleve Backsters veica eksperimentu, kas izaicināja visu, ko cilvēki līdz tam bija domājuši par augiem. Viņš pievienoja melu detektora elektrods pie istabas auga lapas, lai redzētu, vai iespējams izmērīt elektrisko reakciju. Pārsteidzoši – augs nereaģēja uz ūdeni vai pieskārienu. Taču brīdī, kad Backsters iedomājās aizdedzināt auga lapu, poligrāfs fiksēja strauju elektrisku impulsu, līdzīgu tam, ko parasti redz cilvēka baiļu brīžos. Šī reakcija notika vēl pirms jebkādas fiziskas darbības – tikai nodoma līmenī.
Primārās uztveres teorija
Pēc šī notikuma Backsters izvirzīja teoriju par tā saukto primāro uztveri – instinktīvu, dziļu dzīvo organismu spēju uztvert informāciju bez tradicionālajiem maņu orgāniem. Viņš uzskatīja, ka šī uztvere darbojas ārpus laika un telpas, un tā varētu būt kopīga visai dzīvībai uz Zemes. Viņš fiksēja līdzīgas reakcijas ne tikai augos, bet arī baktērijās, cilvēka šūnās un pat spermas paraugos. Šī pieeja apvienoja zinātni ar intuīciju, liekot domāt, ka dzīvajiem organismiem var būt nervu sistēmai līdzīga jutība, pat ja tā ir pavisam citā formā.
Novērojumi eksperimentu gaitā
Backsters novēroja, ka augi spēj reaģēt uz cilvēku emocijām, īpaši ja starp cilvēku un konkrēto augu ir izveidojies regulārs kontakts. Viņš veica eksperimentus, kuros augi tika novietoti dažādās telpās. Vienam no tiem tika sadedzināta lapa, un tajā pašā brīdī otrs, attālinātais augs, uzrādīja līdzīgu elektrisko signālu. Šādu sinhronizāciju viņš skaidroja kā pierādījumu tam, ka augi var būt savienoti neredzamā informācijas laukā – līdzīgi kā dažas idejas kvantu fizikā, piemēram, kvantu sapīšanās.
Zinātnes reakcija un kritika
Lai gan sabiedrība ar lielu interesi uztvēra Backstera atklājumus, akadēmiskā pasaule bija skeptiska. Zinātnieki norādīja, ka viņa eksperimenti nebija atkārtojami un tiem trūka stingras metodoloģijas. Poligrāfa reakcijas varēja būt saistītas ar vides faktoriem – statisko elektrību, temperatūras maiņu vai pat pētnieka klātbūtni telpā. Backsters netika atzīts par nopietnu pētnieku zinātniskajos žurnālos, taču tas nemazināja viņa eksperimentu kultūras ietekmi.
Sabiedrības rezonanse
1973.gadā Backstera eksperimenti kļuva plaši pazīstami, pateicoties grāmatai “The Secret Life of Plants”, kur viņa darbs tika plaši aprakstīts. Grāmata kļuva par bestselleru, un visā pasaulē cilvēki sāka pievērsties domu, mūzikas un emociju ietekmei uz augiem. Tika veikti simtiem amatieru eksperimentu, kuros cilvēki spēlēja augiem klasisko vai smago metālu mūziku, runāja ar tiem vai klusi meditēja – meklējot veidu, kā veidoties savienojums starp cilvēku un dabu.
Mūsdienu skatījums uz augu jutīgumu
Šodien zinātne jau atzīst, ka augi ir daudz jūtīgāki, nekā iepriekš uzskatīts. Tie spēj reaģēt uz pieskārienu, gaismu, skaņu, ķīmiskām vielām un vibrācijām. Augi savā starpā komunicē, brīdinot citus par briesmām, izdalot gaisā īpašas vielas vai sūtot signālus caur saknēm. Šī joma tiek saukta par augu neirobioloģiju, un tā kļūst arvien plašāka, lai gan joprojām netiek apgalvots, ka augi “domā” vai “jūt” tāpat kā cilvēki. Tomēr Backstera eksperiments bija pirmais populārais mēģinājums parādīt, ka augi varētu būt saistīti ar cilvēku ne tikai fizikāli, bet arī apziņas vai enerģētiskā līmenī.
Ko tas mums māca?
Cleve Backstera eksperiments ir vairāk nekā vienkāršs zinātnisks mēģinājums – tas ir filozofisks izaicinājums tam, kā mēs uztveram dzīvību. Pat ja viņa metodes netiek pieņemtas klasiskajā zinātnē, viņš atvēra sabiedrībai iespēju aizdomāties: vai mēs esam daļa no dzīvas, saistītas sistēmas, kur katrs mūsu nodoms, emocija vai darbība var atstāt pēdas ne tikai cilvēkos, bet arī visā dabā. Šī doma joprojām dzīva daudzu cilvēku domāšanā – gan dārznieku, gan garīgo meklētāju, gan bioloģijas entuziastu vidū.
