by Slepenais ģenētiskais projekts
Čupakabra nav mīts. Tā ir realitāte, kuru gadiem ilgi cenšas pasniegt kā folkloru. Deviņdesmito gadu vidū Puertoriko notikušie incidenti bija pirmie publiski gadījumi, kad ģenētiski modificēts organisms izgāja ārpus kontroles. Liecinieku apraksti atkārtojas – neparasta ķermeņa uzbūve, izteikti acu atspīdumi tumsā un kustības, kas neatbilst zināmiem plēsējiem.
Oficiālie skaidrojumi par slimiem koijotiem kalpo kā aizsegs. Šādas versijas vienkāršo notikumus, bet neatbild uz visiem jautājumiem.
Asins iegūšana kā mērķtiecīga funkcija
Uzbrukumu modelis bija precīzs. Dzīvniekiem tika bojāta kakla zona, un notikuma vietā netika konstatēts tipisks plēsēja haoss. Tas norāda uz mērķtiecīgu darbību.
Saskaņā ar teoriju čupakabra tika radīta ar spēju efektīvi iegūt bioloģisko materiālu. Asinis satur augstu bioķīmisko potenciālu, un tās var kalpot kā enerģijas vai pētījumu resurss. Sistemātiskums liecina par programmētu uzvedību, nevis instinktīvu medīšanu.
Militārā kontrole un informācijas filtrēšana
Incidenti bieži notika teritorijās, kur netālu atradās militāras bāzes vai ierobežotas zonas. Informācijas plūsma tika ātri kontrolēta, un sabiedrībai tika piedāvāti vienkārši skaidrojumi.
Ja eksperiments iziet ārpus kontroles, prioritāte ir panikas novēršana. Šī pieeja atbilst slepeno projektu loģikai.
Saikne ar citām civilizācijām
Pastāv vēl dziļāka teorija. Čupakabra varētu nebūt tikai cilvēka eksperiments, bet gan tehnoloģijas vai bioloģijas apmaiņas rezultāts ar citām civilizācijām. Daži pētnieki pieļauj, ka ģenētiskās manipulācijas zināšanas nav pilnībā cilvēces izcelsmes.
Saskaņā ar šo versiju radījums varētu būt hibrīds, kas radīts, izmantojot ārpuszemes bioloģisko materiālu. Tas izskaidrotu neparasto anatomiju, ātro adaptāciju un iespējamo maņu pastiprinājumu.
Atsevišķi liecinieki apraksta dīvainas gaismas debesīs neilgi pirms vai pēc uzbrukumiem. Šie novērojumi tiek saistīti ar iespējamu ārpuszemes klātbūtni vai tehnoloģiju testēšanu.
Telepātiskā ietekme un neiroloģiskās spējas
Daļa aculiecinieku ziņo par spiedienu galvā, paralizējošu baiļu sajūtu vai dīvainu klusumu pirms uzbrukuma. Tas vedina domāt par iespējamu elektromagnētisku vai neiroloģisku ietekmi.
Ja radījums ir hibrīds ar ārpuszemes bioloģiju, tas varētu uztvert un ietekmēt bioelektriskos laukus. Šī īpašība tiek interpretēta kā telepātiska saikne.
Noslēptā realitāte
Oficiāla šādas patiesības atzīšana nozīmētu atzīt slepenu ģenētisku programmu un iespējamu kontaktu ar citām civilizācijām. Tas radītu globālas politiskas un ētiskas sekas.
Čupakabra šajā kontekstā nav tikai radījums. Tā ir pierādījums tam, ka cilvēce var būt iesaistīta projektos, kuru mērogs pārsniedz sabiedrībai zināmo realitāti. Jautājums nav par to, vai šādi eksperimenti notiek, bet gan – cik daudz no patiesības vēl tiek slēpts.
