by Kopš Čārlza Darvina 1859. gadā publicētās grāmatas “Sugu izcelšanās” cilvēce ir centusies izprast, kā dabiskās atlases spēki spēj izveidot dzīvības formu neticamo daudzveidību. Tomēr 20. gadsimta beigās parādījās jauns izaicinājums šai teorijai — grāmata “Darwin’s Black Box” (1996), kuru sarakstīja amerikāņu bioķīmiķis Maikls Dž. Bīhī (Michael J. Behe).
Autors apgalvo, ka noteiktas šūnu struktūras un procesi ir tik sarežģīti, ka tie nevarēja rasties pakāpeniski, kā to paredz klasiskā evolūcijas teorija. Šo parādību viņš nosauca par “neatņemamu sarežģītību” (irreducible complexity).
Neatņemamas sarežģītības jēdziens
Bīhī piedāvā piemērus no bioķīmijas, kuros sistēmas, viņaprāt, nevar darboties, ja trūkst kaut viena komponente. Kā piemērus viņš min:
- Baktēriju karodziņu motoru (flagellum) — mikroskopisku rotējošu “dzinēju”, kas kustina šūnu;
- Asins recēšanas kaskādi — virkni enzīmu, kas darbojas precīzā secībā, lai apturētu asiņošanu;
- Imūnsistēmas reakciju un šūnu signālpārvades mehānismus.
Pēc Bīhī domām, šīs sistēmas nevarētu attīstīties ar maziem, nejaušiem soļiem, jo jebkura nepilnīga versija būtu nefunkcionāla. Tāpēc viņš secina, ka aiz šādas sarežģītības jāslēpjas inteliģenta dizaina princips — kāds “prāts”, kas apzināti organizējis dzīvības struktūru.
Darvina “melnā kaste”
Nosaukums “Darvina melnā kaste” atsaucas uz to, ka Darvina laikmetā šūnas iekšējā uzbūve bija nezināma. Viņš varēja novērot evolūcijas ārējās izpausmes, bet ne molekulāro līmeni. Bīhī uzskata, ka mūsdienu bioķīmija “atvērusi šo kasti” — un tur atklājusies pasaule ar milzīgu sarežģītību, kuru, viņaprāt, nevar izskaidrot tikai ar nejaušību un atlasi.
Zinātniskā reakcija
Lielākā daļa zinātnes kopienas Bīhī secinājumus ir noraidījusi kā nepierādītus. Evolūcijas biologi apgalvo, ka:
- Bīhī ignorē pakāpeniskus evolūcijas ceļus, kuros starpposmi pilda citas funkcijas;
- Ir zināmi piemēri, kā kompleksi mehānismi var rasties no vienkāršākiem komponentiem ar koaptāciju (co-option) jeb esošo struktūru pārveidi jaunām vajadzībām;
- “Inteliģentais dizains” nav testējams zinātniski, tāpēc tas pieder filozofijas vai teoloģijas, nevis empīriskās zinātnes laukam.
Tomēr pat kritiķi atzīst, ka Behe grāmata veicinājusi diskusiju par zinātnes robežām, par to, kā mēs definējam “pietiekamu izskaidrojumu” un vai dzīves rašanās ir pilnībā reducējama uz fizikāliem procesiem.
Filosofiskie un teoloģiskie aspekti
Bīhī darbs saskan ar plašāku teleoloģisku pasaules skatījumu, kurš uzskata, ka dabas likumos ir ielikta mērķtiecība. Šī ideja nav jauna — to aizsāka vēl Aristotelis un viduslaiku teologi, piemēram, Akvīnas Toms.
Grāmata faktiski atjauno debatēs starp zinātni un ticību, piedāvājot skatījumu, ka šie divi ceļi ne vienmēr ir pretrunā, bet var papildināt viens otru, ja dzīvi uzskatām par radības izpausmi, nevis tikai nejaušības produktu.
Mūsdienu skatījums
Mūsdienās Darwin’s Black Box joprojām tiek bieži citēta gan zinātniskajās, gan filozofiskajās diskusijās.
Pat ja Behe argumenti nav pārliecinājuši bioloģijas kopienu, viņa darbs atgādina, ka zinātnei ir jāpaliek paškritiskai un jābūt gatavai pārskatīt savas paradigmas, kad parādās jauni pierādījumi.
Daudzi pētnieki šodien pēta abiogēnēzes (dzīvības rašanās no nedzīvas vielas) mehānismus, molekulāro evolūciju, un kvantu bioloģiju, meklējot atbildi uz to pašu jautājumu, ko Behe uzdod emocionāli, bet zinātniski provocējoši:
“Kā kaut kas tik sarežģīts kā dzīvība varēja rasties pati no sevis?”
Grāmata “Darwin’s Black Box” nav tikai kritika pret Darvina teoriju — tā ir izaicinājums pašam mūsu domāšanas veidam par dzīvi, nejaušību un mērķtiecību Visumā.
Neatkarīgi no tā, vai mēs pieņemam Behe argumentus vai noraidām tos, šī diskusija liek mums padomāt par robežām starp zinātni, filozofiju un ticību — un varbūt arī par to, cik daudz vēl mēs nezinām par pašu dzīvības būtību.
