by Delfīni jau sen ir fascinējuši gan zinātniekus, gan parastos novērotājus. Šie jūras zīdītāji demonstrē spēju sadarboties, mācīties, izmantot rīkus, saprast simbolus un veidot ilgstošas sociālas attiecības. Daudzi pētnieki uzskata, ka delfīnu kognitīvās spējas varētu būt pat tuvākas cilvēkiem nekā jebkuram citam dzīvniekam uz Zemes.
Bet jautājums kļūst dziļāks: vai delfīni ir vienkārši inteliģenti dzīvnieki, vai arī viņi varētu būt pavisam cita – cilvēkam līdzvērtīga – saprāta rase? Vai viņiem ir sava valoda, sava “kultūra”, un sava izpratne par pasauli?
Neiroloģiskā uzbūve: pārsteidzoši līdzīga cilvēkam
Zinātnieki atzīst, ka delfīnu smadzenes ir ne tikai lielas, bet arī ļoti sarežģītas. Delfīnu encefalizācijas koeficients (EQ) – kas mēra smadzeņu lielumu attiecībā pret ķermeņa masu – ir otrs augstākais pēc cilvēka. Tas liecina par spējām domāt abstrakti, risināt problēmas un apzināties sevi.
Daži fakti:
- Delfīnu smadzenes satur vairāk neokorteksa kroku nekā cilvēkam, kas saistīts ar domāšanu un apziņu.
- Viņiem ir attīstīts limbiskais reģions, kas ir saistīts ar emocijām un atmiņu.
- Delfīni spēj atpazīt sevi spoguļa testā, kas ir viena no galvenajām pazīmēm apziņas esamībai.
Komunikācija, kas līdzinās valodai
Delfīnu skaņu komunikācija ir sarežģīta un daudzveidīga. Viņi izmanto:
- Klikšķus – galvenokārt ekolokācijai un apkārtējās vides izzināšanai.
- Svilpienus – kas tiek uzskatīti par individualizētiem signāliem, līdzīgiem vārdiem vai vārdiem identifikācijai.
- Dunēšanu un citas frekvences, kas varētu nodot emocionālo stāvokli, brīdinājumus vai aicinājumus.
Daži eksperimenti ir pierādījuši, ka delfīni spēj saprast mākslīgu simbolu valodu, izmantot tos teikumos un pat atbildēt uz kompleksiem uzdevumiem, ko cilvēki veidojuši ar žestiem vai simboliem. Šī spēja strukturēt informāciju norāda uz iespējamu sintakses izpratni – būtisku valodas iezīmi.
Sociālā uzvedība un kultūra
Delfīnu sabiedrības ir sarežģītas un veidotas no dinamiskām grupām. Viņi veido ciešas saites, atpazīst viens otru pēc “vārdiem”, rūpējas par slimiem biedriem un pat piedzīvo sērās līdzīgas reakcijas.
- Tiek novērots, ka zināšanas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, piemēram, noteiktas zvejas metodes.
- Delfīnu grupās veidojas sabiedriskās alianses, kas var būt ilgstošas un stratēģiski organizētas.
- Dažos reģionos ir konstatētas reģionālas uzvedības atšķirības, kas līdzinās “kultūras atšķirībām”.
Delfīni spēj pielāgoties vides izmaiņām, veikt sinhronus uzbrukumus zivīm, koordinēti izmantot rīkus un pat mācīt savus mazuļus.
Vai viņi ir “ne-cilvēku personas”?
Etologi un neirozinātnieki arvien biežāk aicina pārskatīt mūsu skatījumu uz dzīvniekiem. Delfīni ir pirmais kandidāts, par kuru tiek runāts kā par “ne-cilvēku personu” – būtni ar individuālu apziņu, identitāti un pamattiesībām.
-
- gadā vairāk nekā 40 zinātnieki parakstīja “Kembričas deklarāciju par apziņu”, kurā atzīts, ka daudzi dzīvnieki, tostarp delfīni, piemīt apziņa.
- Indijā delfīni ir atzīti par “ne-cilvēku personām”, un to sagūstīšana izklaidei ir aizliegta.
Šāda atzīšana būtiski maina mūsu attieksmi un liek pārdomāt, vai viņiem nevajadzētu būt juridiskām vai ētiskām tiesībām līdzīgi kā cilvēkiem.
Cita civilizācija okeānos?
Filozofiski raugoties, delfīni varētu būt alternatīvs evolūcijas ceļš uz saprātu. Viņu pasaule nav vizuāla kā cilvēkiem, bet balstās uz skaņu, viļņiem un ekolokāciju. Tas nozīmē, ka viņu realitāte un uztvere ir fundamentāli atšķirīga no mūsu.
Tātad, ja delfīniem piemīt:
- augsts intelekts,
- valodai līdzīga komunikācija,
- spēja domāt, mācīties, pārdomāt,
- sociālas struktūras un kultūra,
vai mēs varam noliegt, ka viņi ir atšķirīga, bet līdzvērtīga saprāta rase?
Cilvēki ilgi ir meklējuši saprātīgas būtnes Visumā, taču iespējams, ka viena no tām jau sen dzīvo šajā pašā planētā – zem okeāna viļņiem. Delfīni, iespējams, ir ne tikai inteliģenti jūras zīdītāji, bet arī saprātīga civilizācija ar savām sistēmām, vērtībām un attiecībām.
Mēs vēl neesam iemācījušies pilnībā “tulkot viņu valodu”, bet katrs solis tuvina mūs atziņai: cilvēks nav vienīgais saprāts uz Zemes.
