by ASV prezidents Donalds Tramps ir atkal aktualizējis savu ieceri par Grenlandes nonākšanu ASV ietekmē, izraisot plašu starptautisku rezonansi un diplomātiskas spriedzes pieaugumu starp ASV, Eiropas valstīm un NATO sabiedrotajiem.
Grenlande ir pasaulē lielākā sala, kas politiski pieder Dānijas Karalistei, bet tai ir plaša autonomija un sava valdība. Tā ir kļuvusi par vienu no stratēģiski svarīgākajiem punktiem pasaulē, jo Arktikas reģions kļūst arvien nozīmīgāks militāri, ekonomiski un ģeopolitiski.
Kāpēc Grenlande ir svarīga ASV?
Tramps uzsver, ka Grenlande ir kritiski svarīga ASV nacionālajai drošībai, jo tā atrodas stratēģiskā vietā starp Ziemeļameriku un Eiropu, kā arī pie Arktikas jūras ceļiem, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien pieejamāki.
Turklāt Grenlandē ir reti zemes metāli, urāns, nafta, gāze un citi resursi, kas nākotnē var kļūt ārkārtīgi vērtīgi. ASV uzskata, ka šo resursu kontrole ir būtiska ekonomiskajai un tehnoloģiskajai drošībai, īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas pieaugošo klātbūtni Arktikā.
Starptautiskā reakcija
Dānija un Grenlandes valdība ir stingri paziņojušas, ka Grenlande nav pārdošanā un ka tās nākotni var lemt tikai Grenlandes iedzīvotāji.
Eiropas valstis ir vienoti paudušas atbalstu Dānijas un Grenlandes suverenitātei, uzsverot, ka jebkāda teritorijas iegūšana ar politisku spiedienu vai spēku būtu starptautisko tiesību pārkāpums un nopietns trieciens NATO vienotībai.
Vai pastāv militārs risks?
Lai gan Tramps ir izvairījies pilnībā izslēgt militāru scenāriju, oficiāli tiek uzsvērts, ka galvenais ceļš ir diplomātija un sarunas. Tomēr jau pats fakts, ka tiek apspriesta militāra iespēja, ir izraisījis satraukumu Eiropā un NATO struktūrās.
Daudzi politiskie analītiķi norāda, ka šāds solis varētu radīt nopietnu krīzi transatlantiskajās attiecībās un destabilizēt līdzšinējo drošības arhitektūru.
Sabiedrības un politiskās sekas
Gan ASV, gan Eiropā sabiedrības noskaņojums pret Grenlandes iegādi ir pārsvarā negatīvs. Pat daļa Trampa partijas biedru uzskata, ka šī ideja ir politiski riskanta un var kaitēt ASV ilgtermiņa interesēm.
Grenlandes iedzīvotāji savukārt arvien skaļāk runā par pilnīgu neatkarību, nevis par nonākšanu citas lielvaras ietekmē.
Grenlandes jautājums ir kļuvis par simbolu plašākai cīņai par ietekmi Arktikā un par to, kā nākotnē tiks sadalīta vara jaunajos stratēģiskajos reģionos. Donalda Trampa atjaunotā iniciatīva ir pārvērtusi salīdzinoši mierīgu reģionu par globālās politikas spriedzes punktu, kura attīstība tuvākajos mēnešos var būt izšķiroša ne tikai ASV un Eiropai, bet visai pasaulei.
