by ASV prezidents Donalds Tramps pēdējās nedēļās nācis klajā ar vairākiem strīdīgiem paziņojumiem un rīkojumiem, kas paredz militāro un federālo spēku iesaisti ASV lielpilsētās. Tramps apgalvo, ka šāda rīcība nepieciešama, lai “atjaunotu kārtību” un cīnītos pret to, ko viņš sauc par “ienaidnieku iekšienē”.
Militārais spēks pret noziedzību
Savā uzrunā Quantico bāzē 30. septembrī Tramps paziņoja, ka pilsētas var kļūt par apmācību laukiem karaspēkam. Viņš asi kritizēja demokrātu vadītās pašvaldības, piemēram, Portlandu, Losandželosu un Vašingtonu, nosaucot tās par “haosa perēkļiem”.
Lai nodrošinātu kontroli, Tramps izdevis rīkojumu par karaspēka nosūtīšanu uz Portlandu, lai aizsargātu federālās ēkas un izpildinstitūcijas.
Bezpajumtnieku un “sabiedriskās kārtības” jautājums
Jūlijā Tramps parakstīja izpildrīkojumu par bezpajumtnieku noņemšanu no ielām, atļaujot federālajām un vietējām varām izmantot piespiedu pārvietošanu un pat ārstēšanu.
Šis solis guvis plašu kritiku no cilvēktiesību aizstāvjiem, taču atbalstu konservatīvo aprindu vidū, kas to redz kā mēģinājumu “atgriezt ielām drošību”.
Juridiskie strīdi
Eksperti norāda, ka šāda militārā iejaukšanās varētu pārkāpt Posse Comitatus Act – likumu, kas aizliedz armiju izmantot civilo lietu izpildē.
Vairāki mēri un gubernatori jau izteikuši iebildumus, apgalvojot, ka federālā valdība pārkāpj štatu autonomiju.
Vašingtona kā precedents
- augustā Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli Vašingtonā, D.K., pārņemot vietējās policijas vadību un nosūtot papildu Nacionālās Gvardes vienības. Šis precedents parāda, ka Baltā nama rīcība var tikt paplašināta arī uz citām pilsētām.
Sabiedrības reakcija
Sabiedrība ir sašķelta:
- Trampa atbalstītāji uzskata, ka “iekšējā tīrīšana” ir nepieciešama, lai apturētu noziedzību un atjaunotu drošību.
- Pretinieki brīdina, ka tas var kļūt par autoritatīvas varas rīku un nopietni ierobežot pilsoņu brīvības.
Trampa politika par militāro un federālo spēku izmantošanu pilsētās iezīmē jaunu posmu ASV iekšpolitikā. Tas rada gan cerības par kārtības atjaunošanu, gan bažas par demokrātisko normu eroziju. Nākamie mēneši parādīs, vai šī pieeja kļūs par īstermiņa stratēģiju vai ilgtermiņa politiku.
