by 2025. gada 10. maijā Kijivā ieradās Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Polijas līderi, lai kopīgi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mudinātu Krieviju piekrist 30 dienu beznosacījumu pamieram, kas varētu stāties spēkā jau no pirmdienas, 12. maija.
Šo iniciatīvu atbalstījis arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš uzsvēris nepieciešamību apturēt karadarbību uz sauszemes, jūrā un gaisā, lai dotu iespēju politiskam dialogam un humānās palīdzības piegādei.
Eiropas stingrā nostāja – ja Krievija atsakās, sekos jaunas sankcijas
Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, norādījuši, ka Krievijas atteikšanās no šī pamiera nozīmētu jaunu un daudz stingrāku sankciju ieviešanu, īpaši enerģētikas un banku sektoros. Šīs sankcijas vērstas uz to, lai apturētu Maskavas spēju finansēt karu un spiestu to atgriezties pie sarunu galda.
Ukrainas piekrišana un Krievijas pretestība
Ukraina jau ir formāli piekritusi pamieram, norādot, ka ir gatava uz laiku apturēt visas ofensīvas, lai dotu iespēju diplomātiskam risinājumam. Savukārt Krievijas puse, pārstāvēta ar preses sekretāru Dmitriju Peskovu, paziņoja, ka ir gatava izskatīt priekšlikumu, ja tiks pārtraukta Rietumu militārā palīdzība Ukrainai – nosacījums, ko Eiropas līderi kategoriski noraidījuši.
Lai gan Krievija bija izsludinājusi trīs dienu simbolisku pamieru Uzvaras dienas svinību laikā, cīņas Donbasā un Hersonas reģionā turpinājās bez pārtraukuma.
Vienotība pret agresiju un atbalsts Ukrainas nākotnei
Vizīte Kijivā notika zīmīgā datumā – Otrā pasaules kara beigu atceres dienā Eiropā (VE Day). Tā simbolizē rietumvalstu vienotību, atbalstot Ukrainas suverenitāti, demokrātiju un ekonomikas atjaunošanu. Rietumu līderi uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
