2025. gada 20. maijā Eiropas Savienība (ES) oficiāli paziņoja, ka uzsāk Izraēlas tirdzniecības līguma pārskatīšanu, atsaucoties uz humānās krīzes padziļināšanos Gazas joslā. Tikmēr pasaules uzmanību piesaistīja kārtējie Izraēlas gaisa uzlidojumi, kuros tika nogalināti vismaz 55 palestīnieši, tostarp bērni un civiliedzīvotāji.
Kas tiek pārskatīts?
ES pārskata Asociācijas līgumu ar Izraēlu, kas kopš 2000. gada ļauj ciešu ekonomisko sadarbību. Taču saskaņā ar 2. pantu – līgums balstās uz cilvēktiesību un starptautisko normu ievērošanu. Ja Izraēla tiek atzīta par šo principu pārkāpēju, līgums var tikt apturēts vai pārtraukts.
Kuras valstis pieprasa rīcību?
Īrija, Nīderlande, Spānija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Portugāle, Somija un Slovēnija atklāti atbalsta šī līguma pārskatīšanu. Dažas no tām jau:
- Apturējušas ieroču piegādes Izraēlai;
- Ierosinājušas sankcijas pret Izraēlas amatpersonām;
- Pievienojušās starptautiskām tiesas prāvām, kur Izraēla tiek apsūdzēta kara noziegumos.
Lielbritānija – skaidra pozīcija
Lai gan vairs nav ES dalībvalsts, Apvienotā Karaliste arī ir apturējusi brīvās tirdzniecības sarunas ar Izraēlu un piemērojusi sankcijas pret izraēliešu kolonistiem, nosaucot situāciju par “necilvēcīgu un nepieņemamu”.
Gazas realitāte – tukšas noliktavas un tukši solījumi
Apvienoto Nāciju Organizācija ziņo par:
- vairāk nekā 53 000 bojāgājušo Gazā kopš 2023. gada beigām;
- miljoniem cilvēku bez piekļuves pārtikai un ūdenim;
- simtiem bērnu, kuri mirst badā, jo humanitārā palīdzība tiek bloķēta.
Tikmēr Izraēla turpina gaisa uzbrukumus un ignorē starptautiskās tiesas un organizāciju aicinājumus.
Vai ES rīkosies – vai atkal tikai runās?
Lai arī daudzas dalībvalstis pauž nosodījumu, ES institūciju lēmumi joprojām ir lēni un piesardzīgi. Kritiķi norāda, ka:
- Līguma pārskatīšana ir vairāk politiskā simbolika, nevis reāls solis;
- Spiediens no ASV un Izraēlas lobijiem joprojām kavē reālas sankcijas;
- Farmācijas un ieroču rūpniecība gūst labumu no esošajiem līgumiem un negrib tos zaudēt.
Secinājums
Eiropas Savienībai ir iespēja pierādīt, ka tās vērtības nav tikai tukši vārdi dokumentos. Ja cilvēktiesības tiešām ir ES pamatā, tad tirdzniecība ar valsti, kas mērķtiecīgi bloķē palīdzību un bombardē civiliedzīvotājus, ir nepieļaujama.
Taču jautājums paliek atklāts:
Vai ES rīkosies – vai klusējot sadarbosies ar okupācijas režīmu vēl desmitgades?