by Eiropas Savienības un Ķīnas ekonomiskajās attiecībās novērojama jauna spriedzes pastiprināšanās pēc Francijas prezidenta Emmanuel Macron paziņojuma, ka Eiropa varētu ieviest papildu muitas tarifus Ķīnas precēm, ja netiks samazināts būtiskais tirdzniecības deficīts.
Makrons savas oficiālās vizītes laikā Ķīnā norādīja, ka pašreizējā tirdzniecības struktūra starp pusēm ir nelīdzsvarota un ilgtermiņā rada riskus Eiropas rūpniecībai.
Tirdzniecības nelīdzsvara pamati
Eiropas Savienība jau vairākus gadus saskaras ar strauju Ķīnas preču importa pieaugumu, īpaši:
- elektrotransporta nozarē,
- elektronikas sektorā,
- atjaunojamās enerģijas iekārtu tirgū,
- rūpniecisko iekārtu eksportā.
Vienlaikus Eiropas eksports uz Ķīna aug ievērojami lēnāk, kas ir radījis lielu tirdzniecības deficītu vairāku desmitu miljardu eiro apmērā gadā.
Eiropas nostāja un iespējamie pasākumi
Makrons norādījis, ka Eiropa nav ieinteresēta tirdzniecības kara eskalācijā, tomēr uzsver nepieciešamību aizsargāt savu rūpniecību no ilgstošas nevienlīdzīgas konkurences. Vienlaikus tika izteikti sekojoši priekšlikumi:
- veicināt Eiropas tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu,
- paplašināt Ķīnas investīcijas Eiropas ražošanā,
- attīstīt kopprojektus enerģētikā un klimatpolitikas jomā.
Tarifi tiek minēti kā galējais instruments gadījumā, ja netiks panākts progress sarunās.
Ķīnas reakcija
Ķīnas puse publiski uzsver dialoga nozīmi un aicina saglabāt atvērtu tirdzniecību. Vienlaikus tiek norādīts, ka tarifu ieviešana var izsaukt atbildes pasākumus pret Eiropas precēm, īpaši aviācijas, pārtikas, farmācijas un luksusa preču segmentos.
Iespējamā ietekme uz tirgu
Ja tarifi tiks ieviesti:
- atsevišķām Ķīnas precēm Eiropas tirgū var pieaugt cenas,
- piegādes ķēdēs iespējami traucējumi,
- Eiropas vietējie ražotāji var iegūt lielāku tirgus aizsardzību.
Ekonomisti norāda, ka īstermiņā tas var palielināt inflācijas spiedienu, bet ilgtermiņā – veicināt ražošanas atgriešanos Eiropā.
Ģeopolitiskā nozīme
Šī situācija iekļaujas plašākā globālajā kontekstā, kurā pieaug konkurence par:
- tehnoloģiju piegādes ķēdēm,
- energoresursu neatkarību,
- stratēģisko rūpniecību kontroli.
Eiropas Savienība arvien aktīvāk veido politiku, kas vērsta uz savu ekonomisko drošību un ilgtermiņa neatkarību no ārējiem tirgiem.
Makrona paziņojums iezīmē nozīmīgu pavērsienu Eiropas–Ķīnas attiecībās. Tuvākie mēneši parādīs, vai tiks panākts diplomātisks kompromiss vai arī Eiropa pāries uz praktisku tarifu ieviešanu, kas var radīt izmaiņas globālajā tirdzniecības sistēmā.
