by Ernests Millers Hemingvejs (1899–1961) bija viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem amerikāņu rakstniekiem. Viņš kļuva slavens ar savu lakonisko, spēcīgo rakstības stilu, kas vēlāk ieguva nosaukumu “ledusberga teorija”. Hemingvejs saņēma Pulicera balvu (1953) par romānu The Old Man and the Sea un Nobela prēmiju literatūrā (1954). Viņa dzīve bija piedzīvojumiem, kariem un mīlestībām bagāta, bet aiz šī spožā tēla slēpās pieaugoša iekšēja cīņa ar depresiju, traumām un neticības sajūtu.
Sabrukums un neuzticība
Pēdējos dzīves gados Hemingvejs arvien biežāk atkārtoja, ka viņu novēro ASV specdienesti. Viņš bija pārliecināts, ka FBI seko viņam, noklausās telefona sarunas un pārbauda viņa pastu. Pat viņa draugi un sieva to uzskatīja par paranoju, ko pastiprināja depresija un alkohola lietošana. Draugs un biogrāfs A. E. Hotchner vēlāk atzina:
“Es domāju, ka viņš zaudējis prātu. Taču viņam bija taisnība.”
Kāpēc Hemingveju uzraudzīja?
Pēc otrā pasaules kara Hemingvejs bija pazīstams ar saviem pretfašistiskajiem un kreisajiem uzskatiem. Viņš bija aktīvi atbalstījis Spānijas republikāņus pilsoņu kara laikā un Kubā izveidoja slepenu spiegošanas tīklu “Crook Factory”, sadarbojoties ar amerikāņu OSS (priekšgājēju CIA). Tas radīja aizdomas FBI vadībā, īpaši direktoram Dž. Edgaram Hūveram, kurš uzskatīja Hemingveju par potenciālu draudu un “komunistu simpātētāju”.
Hospitalizācija un elektrošoku terapija
1960. gadā Hemingvejs tika slepeni nogādāts Mayo klīnikā, sākotnēji “hipertensijas ārstēšanai”, bet patiesībā – psihisko traucējumu dēļ. Viņam tika nozīmēta elektrošoka terapija (kopā ap 15 seansiem), kas radīja atmiņas problēmas un padziļināja izmisumu. Viņš uzskatīja, ka viņa ārstēšana ir mēģinājums viņu salauzt. 1961. gada jūlijā Hemingvejs izdarīja pašnāvību savās mājās Aidaho štatā.
Atslepenotie dokumenti pierādīja patiesību
1990. gados publiskotie FBI dokumenti atklāja vairāk nekā 127 lappuses par Hemingveju, apliecinot, ka viņš patiešām tika novērots gadu desmitiem. Viņu uzraudzīja saistībā ar viņa politiskajām aktivitātēm un sakariem Kubā. Šie dokumenti apstiprināja, ka Hemingveja bailes nebija tikai slimības izraisīta paranoja – viņš patiešām bija valdības uzmanības lokā.
Traģiskā ironija
Hemingvejs nomira, jūtoties pamests, nodevis un izsmiets. Neviens viņam neticēja, kad viņš runāja par uzraudzību. Tikai pēc desmitgadēm pasaule uzzināja, ka viņam bija taisnība – viņu tiešām novēroja, un tas, iespējams, būtiski ietekmēja viņa garīgo sabrukumu.
Mantojums
Neskatoties uz traģisko dzīves noslēgumu, Ernests Hemingvejs ir palicis kā viens no nozīmīgākajiem modernās literatūras autoriem. Viņa darbi, tostarp The Old Man and the Sea, For Whom the Bell Tolls un A Farewell to Arms, joprojām tiek lasīti visā pasaulē. Viņa dzīves stāsts atgādina par to, kā pat ģeniāls rakstnieks var kļūt par savas valsts aizdomu un spiegošanas upuri.
Dokumenti : https://vault.fbi.gov/ernest-miller-hemingway
