by Kas ir Festas disks?
Festas disks ir sena māla plāksne, kas atrasta Festas pilsētā Krētā 1908. gadā arheologa Luigi Pernjē vadībā. Tās diametrs ir ap 16 cm, un tajā iegravēti vairāk nekā 240 simboli, kas izvietoti spirālē no centra uz ārpusi.
Šis objekts datēts ar aptuveni 1600. gadu p.m.ē., proti, Mīnojiešu civilizācijas laikā. Disks tika atrasts Festas pils kompleksā, un tiek uzskatīts par vienu no noslēpumainākajiem artefaktiem pasaules arheoloģijā.
Neizšifrētā rakstība
Diska simboli nav līdzīgi nevienai citai zināmai rakstībai. Dažos redzami cilvēki, dzīvnieki, augi, instrumenti, ieroči un reliģiski simboli. Lielākā intriga ir tā, ka šie simboli tika iespiesti mālā, nevis iegravēti – iespējams, tas ir pirmais tipogrāfijas piemērs cilvēces vēsturē.
Neskatoties uz daudziem mēģinājumiem, Festas diska teksts līdz šim nav pilnībā atšifrēts. Daži pētnieki uzskata, ka tas varētu būt lūgšanu vai rituālu teksts, citi – kalendārs vai astronomiska shēma.
Diskusijas un teorijas
Ap šo artefaktu ir daudz diskusiju un sazvērestību teoriju. Daži pētnieki pat uzskata, ka Festas disks varētu būt viltojums, izgatavots 20. gadsimta sākumā, taču vairums arheologu joprojām uzskata to par autentisku bronzas laikmeta relikviju.
Citi pieļauj, ka diska simboli attēlo zaudētu civilizāciju vai svētu zināšanu sistēmu, kas pastāvēja pirms rakstītās vēstures sākuma.
Festas diska nozīme
Festas disks šodien tiek glabāts Heraklejas Arheoloģijas muzejā (Krētā) un tiek uzskatīts par vienu no pasaules lielākajiem arheoloģiskajiem noslēpumiem. Tas turpina iedvesmot zinātniekus, māksliniekus un mistiķus, kas meklē atbildi uz jautājumu:
Kas īsti bija cilvēki, kas šo disku radīja, un kādu vēstījumu viņi gribēja atstāt?
Noslēpuma mantojums
Līdzīgi kā Rosetas akmens palīdzēja atšifrēt ēģiptiešu hieroglifus, Festas disks varētu būt atslēga uz Mīnojiešu civilizācijas noslēpumiem – ja vien cilvēce kādreiz atradīs veidu, kā to nolasīt.
