by Premjerministra demisija
Francija nonākusi jaunā politiskās krīzes posmā. Premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza demisiju, jo Nacionālā asambleja viņam izteica neuzticību ar 364 balsīm pret 194. Šis balsojums bija smags trieciens prezidenta Emanuela Makrona vadītajai valdībai, kas jau vairāk nekā gadu nespēj atrast stabilu politisko līdzsvaru.
Bairū kļuva par trešo premjerministru nepilnu 14 mēnešu laikā, un viņa atkāpšanās uzskatāmi apliecina, cik grūti ir vadīt valdību, kurā nav stabila vairākuma parlamentā.
Taupības plāns – galvenais strīdus ābols
Bairū valdība bija sagatavojusi plašu budžeta konsolidācijas plānu, lai samazinātu Francijas budžeta deficītu par 44 miljardiem eiro.
Plānā bija iekļauti:
- sociālo pabalstu samazinājumi,
- valsts pārvaldes izdevumu ierobežošana,
- atvaļinājumu un svētku dienu skaita samazināšana,
- un jauni nodokļu mehānismi uzņēmumiem.
Valdība argumentēja, ka šādi pasākumi nepieciešami, jo Francijas parāds jau sasniedzis vairāk nekā 114% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr šāda pieeja sabiedrībā izraisīja asu reakciju. Iedzīvotāji uzsvēra, ka taupības politika vēl vairāk pasliktinās dzīves kvalitāti laikā, kad dzīves dārdzība un inflācija ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējos gados.
Protestu uzliesmojums ielās
Pēc Bairū atkāpšanās Francijas pilsētās sākās masveida protesti. Lielākā daļa akciju tiek rīkotas kustības “Bloquons tout” (“Bloķēsim visu”) ietvaros.
Šīs kustības atbalstītāji aicina:
- bloķēt ceļus un tiltu satiksmi,
- slēgt skolas un nevest bērnus uz mācībām,
- pārtraukt darbu rūpnīcās un valsts iestādēs,
- bloķēt degvielas noliktavas un ostas.
Parīzes centrā jau pirmajās dienās sapulcējās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, bet demonstrācijas notiek arī Lijonā, Marseļā, Bordo un Nantē. Dažviet izcēlušās sadursmes ar policiju.
Drošības spēku mobilizācija
Valdība jau paziņojusi par plašiem drošības pasākumiem. Ielās tiks izvietoti līdz 80 000 policistu, kuriem pievienosies bruņotās vienības, droni un helikopteri. Mērķis – novērst infrastruktūras paralīzi un nepieļaut, ka protesti pāraug nekontrolējamos nemieros.
Tomēr eksperti brīdina – pārmērīga drošības spēku klātbūtne var tikai saasināt sabiedrības dusmas. Šobrīd Francija balansē starp nepieciešamību saglabāt kārtību un vēlmi nepieļaut vardarbību, kas varētu diskreditēt valdību vēl vairāk.
Jaunais premjerministrs – Sebastjēns Lekornu
Pēc Bairū atkāpšanās prezidents Emanuels Makrons iecēla jaunu valdības vadītāju – Sebastjēnu Lekornu. Viņš ir tikai 39 gadus vecs un līdz šim ieņēma aizsardzības ministra amatu. Lekornu tiek uzskatīts par vienu no Makrona tuvākajiem sabiedrotajiem, kurš pazīstams ar pragmatisku pieeju un lojalitāti prezidentam.
Viņa galvenais uzdevums būs:
- nomierināt sabiedrību un mazināt protestus,
- panākt kompromisu ar parlamenta opozīciju,
- sagatavot 2026. gada budžetu, kas spētu līdzsvarot taupību ar sociālajām prasībām.
Tomēr analītiķi brīdina, ka sabiedrības uzticību atgūt būs grūti, un protestu vilnis var turpināties arī turpmākajos mēnešos.
Francijas nākotnes izaicinājumi
Francija šobrīd atrodas sarežģītā situācijā – jārisina vienlaikus vairākas problēmas:
- politiskā nestabilitāte, jo parlamentā nav stabila vairākuma,
- sabiedrības neapmierinātība, kas pieaug ar katru valdības krīzi,
- ekonomiskās grūtības, jo parāds un inflācija ietekmē gan investīcijas, gan iedzīvotāju labklājību.
Jaunajai valdībai būs jāatrod līdzsvars starp taupības pasākumiem un iedzīvotāju sociālajām prasībām. Pretējā gadījumā Francijai draud ilgstoši protesti un politiska paralīze.
