by 2025.gada jūlija nogalē Francijas prezidents Emanuels Makrons izziņoja: Francija kļūs par pirmo lielo Rietumu valsti un G7 dalībnieci, kas oficiāli atzīs Palestīnas valsti. Plānots, ka šis lēmums tiks paziņots un apstiprināts septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā. Šāds solis var radikāli mainīt Eiropas un visas pasaules diplomātisko ainavu attiecībā uz Izraēlas un Palestīnas konfliktu.
Vēsturiskais konteksts: kāpēc šis solis ir svarīgs?
Līdz šim vairāk nekā 140 valstis pasaulē (galvenokārt Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas reģionos) jau bija atzinušas Palestīnas valsts pastāvēšanu. Tomēr neviena no galvenajām Rietumu lielvarām – īpaši Eiropā vai Ziemeļamerikā – līdz šim nebija veikusi tik tiešu, politiski svarīgu soli. Francija ir pirmā G7 un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kas uzņemas vadošo lomu šajā jautājumā.
Makrons savā uzrunā uzsvēra:
“Francija atzīs Palestīnas valsti kā daļu no mūsu pastāvīgā centiena panākt taisnīgu, ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos. Mēs iestājamies par divu valstu risinājumu, kur Izraēla un neatkarīga, demilitarizēta Palestīna var mierīgi pastāvēt līdzās, katra ar savām drošām un atzītām robežām.”
Galvenie mērķi un ieguvumi Francijai
- Divu valstu risinājums: Uzsvērts kā vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz mieru un stabilitāti reģionā.
- Humanitārā palīdzība Gazai: Lēmums piesaistīts starptautisko centienu palielināšanai, lai palīdzētu civiliedzīvotājiem Gazā, kur valda smaga humānā krīze.
- Diplomātiskais spiediens: Francija cer, ka tās piemēram sekos citas Eiropas un Rietumu valstis, palielinot spiedienu uz Izraēlu atsākt reālas miera sarunas un atvieglot blokādi.
- Vēsturiskas tiesības un taisnīgums: Tiek uzsvērts, ka palestīniešiem ir tiesības uz savu valsti, kas atbilst gan starptautisko likumu principiem, gan ANO rezolūcijām.
Starptautiskā reakcija: asi viedokļi un atbalsts
Izraēla:
Izraēlas premjerministrs Netanjahu un aizsardzības ministrs paziņoja, ka šis solis esot “balva terorismam” un var apdraudēt Izraēlas drošību. Tiek uzsvērts, ka bez garantētām drošības saistībām no Palestīnas puses atzīšana nepalīdzot miera procesam, bet tieši otrādi — var radīt jaunu nestabilitāti reģionā.
ASV:
Valsts departaments norādīja, ka atzīšana nav risinājums un tā jāsaista ar plašākām miera sarunām. Iepriekšējie ASV administrācijas pārstāvji pat draudējuši ar finansējuma samazināšanu ANO iestādēm, ja Palestīna tiks atzīta bez sarunām.
Eiropas valstis:
- Spānija, Īrija, Norvēģija un Slovēnija jau atbalstījušas Francijas soli vai paudušas gatavību pievienoties.
- Vācijā un Lielbritānijā aktīvi tiek diskutēts par līdzīgu soli; daudzi parlamenta deputāti un valdības ministri aicina sekot Francijas piemēram.
- Saūda Arābija un citas arābu valstis atzinīgi novērtē Francijas lēmumu, uzskatot to par vēsturisku taisnīguma aktu.
Palestīnas pašpārvalde:
Prezidents Mahmuds Abass un citi līderi atzinīgi vērtē šo soli, uzsverot, ka tā ir taisnības un vēsturisko tiesību atzīšana, kā arī cer, ka tas sniegs jaunu impulsu starptautiskām sarunām.
Iespējamās sekas un nākotnes scenāriji
- ANO balsojums: Septembrī paredzama plaša starptautiska uzmanība ANO Ģenerālajai asamblejai, kur Francijas nostāja var būtiski ietekmēt citu valstu lēmumus.
- Diplomātiskais efekts: Paredzams, ka Eiropas Savienībā un citur Rietumos varētu sākties “dominēšanas efekts”, un vairākas valstis izvēlēsies oficiāli atzīt Palestīnu.
- Miera process: Ja vairākas rietumvalstis mainīs nostāju, tas var palielināt spiedienu uz Izraēlu sēsties pie sarunu galda.
- Iekšpolitika: Lēmums var izraisīt debates un pretestību arī pašā Francijā, kā arī Eiropā, īpaši no sabiedrības un politisko partiju puses, kas ir ciešā sadarbībā ar Izraēlu vai baidās no radikālisma pieauguma.
Francijas lēmums atzīt Palestīnas valsti jau šobrīd tiek uzskatīts par vēsturisku pagrieziena punktu. Tas ne tikai maina Eiropas nostāju Tuvajos Austrumos, bet arī liek starptautiskajai sabiedrībai pārvērtēt līdzšinējo pieeju miera procesam, Izraēlas un Palestīnas attiecībām, kā arī globālai atbildībai par humāno krīzi reģionā.
