by Protestu cēlonis
Francijas valdība izziņojusi plānus samazināt budžeta deficītu par 44 miljardiem eiro. Tas paredzētu sabiedrisko pakalpojumu ierobežošanu, pensiju iesaldēšanu un papildu svētku dienu atcelšanu. Šie pasākumi izraisījuši sabiedrības sašutumu, jo tie tieši skartu miljoniem cilvēku ikdienas dzīvi.
Protestu mērogs
Protesti notiek visās lielākajās pilsētās – Parīzē, Lionā, Marseļā, Tulūzā un Renē.
- Iekšlietu ministrija ziņo par 197 000 protestētāju,
- arodbiedrības apgalvo, ka piedalās vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Kopumā reģistrēti 596 sabiedriskie pasākumi un 253 bloķēti ceļi un ielas.
Policijas reakcija
Valsts drošībai izvietoti aptuveni 80 000 policistu. Lielākajās pilsētās notikušas sadursmes – policija izmantojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izkliedētu pūļus. Daudzi protestētāji cēluši barikādes, dedzinājuši atkritumu konteinerus un bloķējuši satiksmi.
Ziņots par vairāk nekā 500 aizturētajiem un desmitiem ievainoto.
Politiskais fons
Protesti sakrīt ar jauna premjerministra Sébastien Lecornu stāšanos amatā. Viņš nomainīja François Bayrou, kurš atkāpās pēc neuzticības balsojuma parlamentā. Lecornu pirmais darba dienas sākums pārvērtās haosā, jo protestētāji viņu uztver kā turpinājumu iepriekšējai politikai.
Sabiedrības noskaņojums
Protestu kustībā iesaistījušies:
- studenti un jaunieši,
- sabiedriskā sektora darbinieki,
- “dzelteno vestu” kustības aktīvisti,
- kreisi orientētas arodbiedrības un organizācijas.
Kustība “Bloķē visu” ir decentralizēta, un tās mērķis ir pilnībā paralizēt valsti, līdz valdība atteiksies no taupības pasākumiem.
Kas tālāk?
Eksperti brīdina, ka šie protesti varētu pāraugt par lielāko sociālo krīzi Francijā pēdējo desmit gadu laikā. Pastāv risks, ka valdībai nāksies atkāpties no daļas plānu vai meklēt kompromisu, lai mazinātu spriedzi.
